Saistītie raidījumi: Saules kauja - ua-cam.com/video/34W1J3oCPpU/v-deo.html Apskats par sēļiem - ua-cam.com/video/MStcyOoJqbg/v-deo.html Apskats par kuršiem - ua-cam.com/video/H0ZdNMd1pas/v-deo.html Apskats par vendiem - ua-cam.com/video/aSdYxS1W9OU/v-deo.html
Paldies par šo jauko video. Tavi raidījumi pierāda , kā mēs esam karotāji. Un esam bijuši jau ļoti sen .. un mūsu valstiskuma bremzētāji ir bijuši vienmēr Vācija,un Krievija .
Man šķiet, ka valoda starp baltu ciltīm atšķīrās diezgan maz - vismaz starp ciltīm, kas dzīvoja blakus viena otrai. Esmu lasījis par citām valstīm, kur dažādas ciltis dzīvo blakus viena otrai un tad tuvākās ciltis spēj brīvi sarunāties viena ar otru kaut arī runā dažādos dialektos. Bet jo tālāk viena cilts ir no citas vienā valodā runājošas, bet dažādos dialektos, jo grūtāk ir saprasties. Vidrīzāk līdzīgi bija arī ar baltu ciltīm. Zemgaļi šajā ziņā robežojās ar vairākām citām ciltīm un tāpēc viņi iespējams labi saprata savus kaimiņus. Tas arī varēja būt par pamatu latviešu valodas izveidei. Tomēr jāatcerās, ka ir pagājuši gandrīz tūkstoš gadu un valodas mainās. Teikt, ka kāda valoda ir saglabājusies līdz mūsdienām ir naivi. Kā piemēru var skatīt angļu valodu vai krievu valodu, kurām ir saglabājušās rakstu liecības. Šīs valodas tukstoš gadu atpakaļ mūsdienu cilvēkiem ir pilnīgi nesaprotamas. Visdrīzāk arī mēs nesaprastu ko runāja balti pirms tūkstots gadiem.
To, ka valodas maz atšķīrās liecina, kaut vai fakts ar Glika bībeles tulkošanu. Viņš rīkoja kopā sanākšanas ar mācītājiem no Kurzemes , Vidzemes , Rīgas u.t.t, lai kopā apspriestu pēc iespējas precīzāku tulkošanu. Tātad visos novados valoda faktiski bija viena. Nekāda lielā tautas sajaukšanās, lai izveidotos kaut kāda cita apvienota valoda, tajos laikos vienkārši nebija iespējama. Cilvēki mūžu nodzīvoja neaizejot tālāk par pārdesmit kilometriem no savas dzīves vietas. Turklāt šodien, kā literāro valodu, lietojam zemgaļu valodas Jelgavas novada dialektu.
Kāpēc uz Jelgavas tilta pār Lielupi ir divi tēli - Mestrs Bertolds un Barons Jēkabs? Tie ir divi iekarotāji ar kuru panākumiem mums māca lepoties, kā ar saviem personīgiem. Kas valda Rīgā un kas ir Rīgas patiesie saimnieki?
Piekrītu ka tas ir tāds strīdīgs jautājums vai šādas skulptūras vispār būtu nepieciešamas. No vienas puses tās tiešām parāda cilvēkus kas simbolizē latviešu pakļaušanu. No otras puses ja vispār nevēlamies rādīt/runāt par šādām personām, tad sanāk izgriezt ļoti lielu daļu no Latvijas vēstures. Šie cilvēki tomēr ir saistīti ar Jelgavas dibināšanu, tādēļ ir nozīmīgi priekš Jelgavas kā pilsētas. Šāda lieta nav nekas neparasts pasaulē. Piemēram Anglijā arī ceļ pieminekļus Normāņu valdniekiem, un pat pieskaita tos pie saviem valdniekiem, lai gan viņi līdzīgi kā krustneši Latvijā, bija atnākuši uz Angliju kā iekarotāji un pakļāvēji. Laikam cilvēkiem vienkārši patīk ka viņiem ir pēc iespējas senāki vēsturiskie tēli.
Vēsture ir jāpieņem tāda kāda viņa ir , gan ar veiksmēm gan neveiksmēm, gan tumšajiem laikiem gan gaišajiem gan uzplaukumu gan pagrimumu. Neviena mūsdienu nācija un valsts nav veidojusies bez ietekmēm no kaimiņiem, no iekarotājiem, no iekarotajiem - Itālija , Spānija,.... Domāju, ja cittautietis ir ieguldījis savu darbu un līdzekļus vietas izpētei, attīstībai un nav izdarījis personīgi noziegumus pret cilvēkiem , kāpēc ne? Nav konstruktīvi pagātnes notikumus vērtēt no mūsdienu morāles viedokļa.
Lielisks kanāls laikā, kad atkal ir uzsākta intensīva Latvijas kolonizācija no kultūras ziņā pavisam svešu un atšķirīgu etnosu puses. Nosauciet iemeslus šim procesam un kā saglabāt latvisko identitāti, jo pie varas esošie nedara neko un ir tikai sava labuma meklētāji .
Šajā kanālā tiešām pamazām runāju arī par mūsdienu Latvijas problēmām. Piemēram ir raidījumi par dzimstības samazināšanos - ua-cam.com/video/8OOBXtml8ds/v-deo.html rūpniecības problēmām - ua-cam.com/video/048DfewpNrc/v-deo.html ekonomisko patriotismu - ua-cam.com/video/6Gk6GpXOKrY/v-deo.html lauku izmiršanu - ua-cam.com/video/uHQwBZqZr2k/v-deo.html balsošanas sistēmu - ua-cam.com/video/AOVjYWSIL6E/v-deo.html Nākotnē plānoju turpināt arī par šīm tēmām, nākamais video iespējams varētu būt par latviešu emigrācijas problēmu.
@@laikadoma Pēc Jūsu domām, ja netiks strauji mainīta nacionālā un imigrācijas politika, vai nedraud asimilācija (šoreiz jau neatgriezeniska). īpaši skumji to apzināties atceroties pēdējo latviešu Atmodu, barikādes, PSRS sabrukumu...
Man personīgi liekas ka šobrīd lielākie draudi Latvijai ir zemā dzimstība un emigrācija. Liela nekontrolēta ārzemnieku imigrācija Latvijā arī var būt potenciālais drauds, taču izskatās ka šobrīd lielākā daļa šo imigrantu Latviju drīzāk izmanto kā atspēriena punktu lai nokļūtu uz bagātākajām ES valstīm. Tā kā tādā ziņā šaubos vai tā ir liela Latvijas problēma uz šo brīdi. Ja vēlamies saglabāt latviešus kā tautu pirmkārt būtu jāatrisina dzimstības un emigrācijas problēma. Pēc tam jau es domāju ka mācisimies no Rietumeiropas kļūdām nekontrolētās masu imigrācijas sakarā.
@@laikadoma Saprotams, ka tā. Dzimstības problēmas pirmo reizi tika paceltas 70.gadu pirmajā pusē izdotajā "Latvijas PSR ģeogrāfijā". Bet valdības politika ir tāda, ka emigrācija lielā mērā ir neatgriezeniska un notiks emigrējušo asimilācija lielāko tiesu jau otrajā paaudzē. Tajā pašā laikā imigrācija pieaug īpaši pēdējos 2 gados, agrāk Latvija bija vairāk kā tranzīta zeme imigrantiem uz R-Eiropu. Acīmredzama ir pie varas esošo nevēlēšanās nopietni risināt tautas turpmākās eksistences un pastāvēšanas problēmas ilgtermiņā. Protams, varam uzskaitīt visus jau zināmos faktorus, kas to sekmē, bet tas neko reāli nemaina, ja neierobežos nekontrolēto imigrāciju un neveiks pasākumus t.sk. arī vietējās sociālās, ekonomiskās (un ne tikai) vides attīstības stimulācijai.
Paldies par jūsu viedokli. Ņemšu to vērā veidojot turpmākos raidījumus. Pagaidām ja neskaita jau ierastos video par vēsturi un valodniecību plānoju veidot arī raidījumu par Latviešu emigrāciju uz ārzemēm. Ļoti iespējams ka nākotnē apskatīšu arī svešzemnieku imigrāciju Latvijā.
Vēl pa Daugmales pilskalnu - arheologiju ir vadījis kaut kads zemiš vai - kurš 8 klastniekam konkrēti nevarēja atbildēt skolā vietējā uz jautājumiem...😂😂😂
Palūgšu tomēr pieturēties pie publicētā video tēmas - zemgaļu vēstures. Par metalurģiju, senajām apstrādes un ražošanas metodēm varēs runāt raidījumā par šīm tēmām. Šāds raidījums nākotnē būs, kā jau to apņēmos.
@@laikadoma Lūdzu piedošanu!Bet arī šajā rullītī parādīts oficiālās vēstures melīgums,tā teikt,kopējās tendences.Oficiālajā vēsturē ir 100% meli.Gan jau tu to arī sapratīsi.
Sveiki, esmu noskaidrojis ka 8. un 9. septembrī Mažeiķos, Mažeiķu muzejā un pie Daubariu pilskalna notiks lekcijas un diskusijas par metāla apstrādi senajos laikos. Tur tad arī varēs uzzināt precīzāk par toreiz lietotajām metodēm un arī uzdot savus jautājumus. Es tur būšu, aicinu arī jūs ierasties. Varēs aprunāties ar cilvēkiem kuri nodarbojas ar seno amatu rekonstrukciju. Papildus informācija par pasākumu redzama šajā interenta lapā lietuviešu valodā - visit.mazeikiai.lt/gelezine-daubariu-istorija/
Pamēģiniet aiziet uz kādiem seno laiku amatnieku pasākumiem. Vasarā tādi parasti ir sastopami dažādos svētkos. Tur jums cilvēki pastāstīs un parādīs kā notika šie darbi. Man izskatās ka ir bezjēdzīgi šādi ar rakstīšanu mēģināt ko pierādīt. Tiko es iedodu kādas norādes jūs uzskatat ka tas ir viltojums. Ļoti labi, ir normāli šaubīties digitālajā informācijā, bet ja apmeklēsiet amatnieku uz vietas tad jau būs pavisam cita lieta.
@@laikadoma Ir maza niansīte,es zinu purva rūdas ķīmisko sastāvu un metāla iegūšanas tehnoloģijas.Ar āmuru no purva rūdas var uzsist tikai vienreiz.Izmēģini pats,es to jau esmu darījis. Lai kaut ko izgatavotu no metāla lāpstai,āmuram,laktai jābūt vienlaicīgi!!!!Vienlaicīgi.Lai izgatavotu lāpstu ir nepieciešama velmēšana,to apstiprinās katrs kalējs.Āmuram un laktai ar marku Ct.3 nepietiks.Augstāku marku no purva rūdas iegūt NAV IESPĒJAMS.Laktu kalējs arī nespēs nokalt.
Par godu tam ka esat pats aktīvākais komentētājs šajā kanālā, apņemos ņemt vērā šo ziņkāri un izveidošu raidījumu par senajām darbarīku izgatavošanas metodēm. Lai to izdarītu sazināšos ar cilvēkiem kas ar to reāli nodarbojas. Šobrīd nekādu konkrētu laiku kad tas būs gatavs vēl nevaru apsolīt, tas atkarīgs no tā kā veiksies pārrunas.
Lai izgatavotu lāpstu ir nepieciešami vismaz 120 uzņēmumi,par krustnešu bruņām pat nav jēgas runāt.Ne lāpstu ne bruņas kalējs neizkls,tas nav iespējams.No purva rūdas var izkalt tikai čiku.
Žēl ka neviens to nav pastāstījis cilvēkiem kas ar to reāli dzīvē nordarbojas. Viņi droši vien būtu ļoti pagodināti uzzinot ka dara neispējamus brīnumdarbus. Šeit piemēram brīnumdari no Norvēģijas uztaisīja cirvi no purva rūdas - www.khm.uio.no/english/research/previous-projects/langeid/video/index.html Ja runājam tieši par krustnešu bruņām tad tā ir taisnība ka tās lielākoties netika taisītas no purva rūdas, jo vēlajos viduslaikos (13. gadsimtā), to jau aizvietoja ar dzelzsrūdu.
@@laikadoma To ka no purva rūdas nevar izkalt neko pirādīja Ķīnas kultūras revolūcija.Norvēģijas brīnumdari ir tādi paši feikmeikari kā diorīta krūku taisītāji un citi.Ja jums būtu kaut minimālas zināšanas metalurģijas jomā tad tādiem Norvēģu brīnumdariem neticētu.Iemācieties kas ir šihta metalurģijā un par dzelzs rūdu jautājumu nebūs.Tas pats sakāms par bronzas laikmetu un citām muļķībām. Arihitektūra gan saka ka 13.gs. bija industrija.
Nevajag jaukt moderno 20. gadsimta industriju ar laiku pirms 1000 gadiem. Skaidrs, ka mūsdienu industriālajām vajadzībām purva rūda nav gana piemērota. Citādāk ir ar seno laiku priekšmetiem, kuriem nebija jāveic tik smagi darbi kā mūsdienu rūpnieciskajā ražošanā. Purva rūdas lietošana Eiropā sāka samazināties sākot ar 11-12. gadsimtu jo cilvēki aizvien labāk iemācījās iegūt kvalitatīvāku rūdu no izrakumiem. Vietām to gan vēl samērā aktīvi lietoja līdz kādam 17. gadsimtam un nedaudz vēlāk. Ja apšaubāt manus dotos avotus vai manas zināšanas tad var droši vērsties pie speciālistiem šajā nozarē. Varat doties piemēram pie Armanda Vijupa, kurš strādā Ventspils muzejā un parunāt par šo tēmu. Viņš pats ir vadījis mūsdienu eksperimentus ar purva rūdas ieguvi un apstrādi tepat Latvijā.
@@laikadoma Un kāda kvalitāte?Purva rūdas sastāvs kopš 13.gs diez vai mainījies.Kā ieguva šihtas komponentes?Metālu jau var iegūt no purva rūdas bet lāpstas,āmuri un laktas no tās nesanāks.
Internetā ir viegli atrodami video un bildes kur tiek demonstrēts kā no purva rūdas tiek veidoti instrumenti vai ieroči. Ja jums liekas ka tie ir tikai apmāns tad lūdzu sazinaties ar autoriem un sarunājat apmeklēt demonstrējumus dzīvē, lai nav iespējama nekāda apkrāpšana.
![[UA] Team Vitality проти NAVI | IEM Cologne 2024](http://i.ytimg.com/vi/wttO1zVRTC0/mqdefault.jpg)
Saistītie raidījumi:
Saules kauja - ua-cam.com/video/34W1J3oCPpU/v-deo.html
Apskats par sēļiem - ua-cam.com/video/MStcyOoJqbg/v-deo.html
Apskats par kuršiem - ua-cam.com/video/H0ZdNMd1pas/v-deo.html
Apskats par vendiem - ua-cam.com/video/aSdYxS1W9OU/v-deo.html
Paldies par šiem informatīvajiem video, ļoti patīk!
Paldies par šo jauko video. Tavi raidījumi pierāda , kā mēs esam karotāji. Un esam bijuši jau ļoti sen .. un mūsu valstiskuma bremzētāji ir bijuši vienmēr Vācija,un Krievija .
Paldies autoram par darbu. Ir prieks ka tiek izzinata un popularizeta Latvijas ta laika vesture.
👍
📽️👍👍👍👍👍👌
Var izklausīties neticami, bet zemgaļu valoda nav izzudusi - tā ir tagad runātā vidus izloksne.
Tā ir viena no versijām par latviešu valodas izcelsmi.
Man šķiet, ka valoda starp baltu ciltīm atšķīrās diezgan maz - vismaz starp ciltīm, kas dzīvoja blakus viena otrai. Esmu lasījis par citām valstīm, kur dažādas ciltis dzīvo blakus viena otrai un tad tuvākās ciltis spēj brīvi sarunāties viena ar otru kaut arī runā dažādos dialektos. Bet jo tālāk viena cilts ir no citas vienā valodā runājošas, bet dažādos dialektos, jo grūtāk ir saprasties.
Vidrīzāk līdzīgi bija arī ar baltu ciltīm. Zemgaļi šajā ziņā robežojās ar vairākām citām ciltīm un tāpēc viņi iespējams labi saprata savus kaimiņus. Tas arī varēja būt par pamatu latviešu valodas izveidei.
Tomēr jāatcerās, ka ir pagājuši gandrīz tūkstoš gadu un valodas mainās. Teikt, ka kāda valoda ir saglabājusies līdz mūsdienām ir naivi. Kā piemēru var skatīt angļu valodu vai krievu valodu, kurām ir saglabājušās rakstu liecības. Šīs valodas tukstoš gadu atpakaļ mūsdienu cilvēkiem ir pilnīgi nesaprotamas. Visdrīzāk arī mēs nesaprastu ko runāja balti pirms tūkstots gadiem.
To, ka valodas maz atšķīrās liecina, kaut vai fakts ar Glika bībeles tulkošanu. Viņš rīkoja kopā sanākšanas ar mācītājiem no Kurzemes , Vidzemes , Rīgas u.t.t, lai kopā apspriestu pēc iespējas precīzāku tulkošanu. Tātad visos novados valoda faktiski bija viena. Nekāda lielā tautas sajaukšanās, lai izveidotos kaut kāda cita apvienota valoda, tajos laikos vienkārši nebija iespējama. Cilvēki mūžu nodzīvoja neaizejot tālāk par pārdesmit kilometriem no savas dzīves vietas. Turklāt šodien, kā literāro valodu, lietojam zemgaļu valodas Jelgavas novada dialektu.
patika
Diez vai bija sākumā Lietuva - bija žemaiši....
Ja runājam par Lietuvu kā valsti tad tā bija vēlāk, bet pats vārds lietuva/lietuvieši ir minēts jau tiešām sen, nedaudz vairāk kā pirms 1000 gadiem.
Kāpēc uz Jelgavas tilta pār Lielupi ir divi tēli - Mestrs Bertolds un Barons Jēkabs? Tie ir divi iekarotāji ar kuru panākumiem mums māca lepoties, kā ar saviem personīgiem. Kas valda Rīgā un kas ir Rīgas patiesie saimnieki?
Piekrītu ka tas ir tāds strīdīgs jautājums vai šādas skulptūras vispār būtu nepieciešamas.
No vienas puses tās tiešām parāda cilvēkus kas simbolizē latviešu pakļaušanu. No otras puses ja vispār nevēlamies rādīt/runāt par šādām personām, tad sanāk izgriezt ļoti lielu daļu no Latvijas vēstures.
Šie cilvēki tomēr ir saistīti ar Jelgavas dibināšanu, tādēļ ir nozīmīgi priekš Jelgavas kā pilsētas.
Šāda lieta nav nekas neparasts pasaulē. Piemēram Anglijā arī ceļ pieminekļus Normāņu valdniekiem, un pat pieskaita tos pie saviem valdniekiem, lai gan viņi līdzīgi kā krustneši Latvijā, bija atnākuši uz Angliju kā iekarotāji un pakļāvēji.
Laikam cilvēkiem vienkārši patīk ka viņiem ir pēc iespējas senāki vēsturiskie tēli.
Vēsture ir jāpieņem tāda kāda viņa ir , gan ar veiksmēm gan neveiksmēm, gan tumšajiem laikiem gan gaišajiem gan uzplaukumu gan pagrimumu. Neviena mūsdienu nācija un valsts nav veidojusies bez ietekmēm no kaimiņiem, no iekarotājiem, no iekarotajiem - Itālija , Spānija,.... Domāju, ja cittautietis ir ieguldījis savu darbu un līdzekļus vietas izpētei, attīstībai un nav izdarījis personīgi noziegumus pret cilvēkiem , kāpēc ne? Nav konstruktīvi pagātnes notikumus vērtēt no mūsdienu morāles viedokļa.
Lielisks kanāls laikā, kad atkal ir uzsākta intensīva Latvijas kolonizācija no kultūras ziņā pavisam svešu un atšķirīgu etnosu puses. Nosauciet iemeslus šim procesam un kā saglabāt latvisko identitāti, jo pie varas esošie nedara neko un ir tikai sava labuma meklētāji .
Šajā kanālā tiešām pamazām runāju arī par mūsdienu Latvijas problēmām.
Piemēram ir raidījumi par
dzimstības samazināšanos - ua-cam.com/video/8OOBXtml8ds/v-deo.html
rūpniecības problēmām - ua-cam.com/video/048DfewpNrc/v-deo.html
ekonomisko patriotismu - ua-cam.com/video/6Gk6GpXOKrY/v-deo.html
lauku izmiršanu - ua-cam.com/video/uHQwBZqZr2k/v-deo.html
balsošanas sistēmu - ua-cam.com/video/AOVjYWSIL6E/v-deo.html
Nākotnē plānoju turpināt arī par šīm tēmām, nākamais video iespējams varētu būt par latviešu emigrācijas problēmu.
@@laikadoma Pēc Jūsu domām, ja netiks strauji mainīta nacionālā un imigrācijas politika, vai nedraud asimilācija (šoreiz jau neatgriezeniska). īpaši skumji to apzināties atceroties pēdējo latviešu Atmodu, barikādes, PSRS sabrukumu...
Man personīgi liekas ka šobrīd lielākie draudi Latvijai ir zemā dzimstība un emigrācija.
Liela nekontrolēta ārzemnieku imigrācija Latvijā arī var būt potenciālais drauds, taču izskatās ka šobrīd lielākā daļa šo imigrantu Latviju drīzāk izmanto kā atspēriena punktu lai nokļūtu uz bagātākajām ES valstīm. Tā kā tādā ziņā šaubos vai tā ir liela Latvijas problēma uz šo brīdi.
Ja vēlamies saglabāt latviešus kā tautu pirmkārt būtu jāatrisina dzimstības un emigrācijas problēma. Pēc tam jau es domāju ka mācisimies no Rietumeiropas kļūdām nekontrolētās masu imigrācijas sakarā.
@@laikadoma Saprotams, ka tā. Dzimstības problēmas pirmo reizi tika paceltas 70.gadu pirmajā pusē izdotajā "Latvijas PSR ģeogrāfijā". Bet valdības politika ir tāda, ka emigrācija lielā mērā ir neatgriezeniska un notiks emigrējušo asimilācija lielāko tiesu jau otrajā paaudzē. Tajā pašā laikā imigrācija pieaug īpaši pēdējos 2 gados, agrāk Latvija bija vairāk kā tranzīta zeme imigrantiem uz R-Eiropu. Acīmredzama ir pie varas esošo nevēlēšanās nopietni risināt tautas turpmākās eksistences un pastāvēšanas problēmas ilgtermiņā. Protams, varam uzskaitīt visus jau zināmos faktorus, kas to sekmē, bet tas neko reāli nemaina, ja neierobežos nekontrolēto imigrāciju un neveiks pasākumus t.sk. arī vietējās sociālās, ekonomiskās (un ne tikai) vides attīstības stimulācijai.
Paldies par jūsu viedokli. Ņemšu to vērā veidojot turpmākos raidījumus.
Pagaidām ja neskaita jau ierastos video par vēsturi un valodniecību plānoju veidot arī raidījumu par Latviešu emigrāciju uz ārzemēm. Ļoti iespējams ka nākotnē apskatīšu arī svešzemnieku imigrāciju Latvijā.
Daugmales pilskalns - pēc meklējumiem - 8 reiz nodedzināts...
Visu pirmstautam plus libiesu
Vēl pa Daugmales pilskalnu - arheologiju ir vadījis kaut kads zemiš vai - kurš 8 klastniekam konkrēti nevarēja atbildēt skolā vietējā uz jautājumiem...😂😂😂
Vai atceraties ko tieši nevarēja atbildēt?
@@laikadoma diemžēl ne - 40 gadus atpakaļ tas bija...
ua-cam.com/video/XP7wYtZZy8M/v-deo.html
Te gan runa ir par pulksteņiem bet aizskarta arī metalurģijas tēma.
Palūgšu tomēr pieturēties pie publicētā video tēmas - zemgaļu vēstures. Par metalurģiju, senajām apstrādes un ražošanas metodēm varēs runāt raidījumā par šīm tēmām. Šāds raidījums nākotnē būs, kā jau to apņēmos.
@@laikadoma Lūdzu piedošanu!Bet arī šajā rullītī parādīts oficiālās vēstures melīgums,tā teikt,kopējās tendences.Oficiālajā vēsturē ir 100% meli.Gan jau tu to arī sapratīsi.
Sveiki, esmu noskaidrojis ka 8. un 9. septembrī Mažeiķos, Mažeiķu muzejā un pie Daubariu pilskalna notiks lekcijas un diskusijas par metāla apstrādi senajos laikos. Tur tad arī varēs uzzināt precīzāk par toreiz lietotajām metodēm un arī uzdot savus jautājumus.
Es tur būšu, aicinu arī jūs ierasties. Varēs aprunāties ar cilvēkiem kuri nodarbojas ar seno amatu rekonstrukciju. Papildus informācija par pasākumu redzama šajā interenta lapā lietuviešu valodā - visit.mazeikiai.lt/gelezine-daubariu-istorija/
@@laikadoma Pateicos par informāciju!Vai pasākumā būs kāds ķīmiķis,kāds metalurgs?
Jā būs, piemēram Дмитрий Андреев, kurš studējis metalurģiju Белорусский национальный технический университет.
Tev ir neliels akcents - izlausaas kaa krievu. You have a slightly Russian accent. Very hardly noticeable.
Mana dzimtā valoda ir latviešu, esmu gan vairāk no austrumu Latvijas puses. Krievu valodu kautcik pieņemamā līmenī apguvu tikai augstskolas gados.
@@laikadoma Jā, man likās, ka esi no Latgales. Tu runā ļoti jauki. Man patīk šie Tavi strīmi par senlatviešiem.
Es jau vienreiz uzdevu jautājumu,kas bija vispirms,āmurs,lakta,lāpsta?Nu ja,no purva rūdas...,tev pašam smiekli nenāk?
Pamēģiniet aiziet uz kādiem seno laiku amatnieku pasākumiem. Vasarā tādi parasti ir sastopami dažādos svētkos. Tur jums cilvēki pastāstīs un parādīs kā notika šie darbi.
Man izskatās ka ir bezjēdzīgi šādi ar rakstīšanu mēģināt ko pierādīt. Tiko es iedodu kādas norādes jūs uzskatat ka tas ir viltojums. Ļoti labi, ir normāli šaubīties digitālajā informācijā, bet ja apmeklēsiet amatnieku uz vietas tad jau būs pavisam cita lieta.
@@laikadoma Ir maza niansīte,es zinu purva rūdas ķīmisko sastāvu un metāla iegūšanas tehnoloģijas.Ar āmuru no purva rūdas var uzsist tikai vienreiz.Izmēģini pats,es to jau esmu darījis.
Lai kaut ko izgatavotu no metāla lāpstai,āmuram,laktai jābūt vienlaicīgi!!!!Vienlaicīgi.Lai izgatavotu lāpstu ir nepieciešama velmēšana,to apstiprinās katrs kalējs.Āmuram un laktai ar marku Ct.3 nepietiks.Augstāku marku no purva rūdas iegūt NAV IESPĒJAMS.Laktu kalējs arī nespēs nokalt.
Par godu tam ka esat pats aktīvākais komentētājs šajā kanālā, apņemos ņemt vērā šo ziņkāri un izveidošu raidījumu par senajām darbarīku izgatavošanas metodēm. Lai to izdarītu sazināšos ar cilvēkiem kas ar to reāli nodarbojas.
Šobrīd nekādu konkrētu laiku kad tas būs gatavs vēl nevaru apsolīt, tas atkarīgs no tā kā veiksies pārrunas.
@@laikadoma Labprāt ņemtu līdzdalību jo ir jau mēģināts.
Jā varat iedot savus kontaktus. Sazināšos kad būšu ko sarunājis.
Lai izgatavotu lāpstu ir nepieciešami vismaz 120 uzņēmumi,par krustnešu bruņām pat nav jēgas runāt.Ne lāpstu ne bruņas kalējs neizkls,tas nav iespējams.No purva rūdas var izkalt tikai čiku.
Žēl ka neviens to nav pastāstījis cilvēkiem kas ar to reāli dzīvē nordarbojas. Viņi droši vien būtu ļoti pagodināti uzzinot ka dara neispējamus brīnumdarbus.
Šeit piemēram brīnumdari no Norvēģijas uztaisīja cirvi no purva rūdas - www.khm.uio.no/english/research/previous-projects/langeid/video/index.html
Ja runājam tieši par krustnešu bruņām tad tā ir taisnība ka tās lielākoties netika taisītas no purva rūdas, jo vēlajos viduslaikos (13. gadsimtā), to jau aizvietoja ar dzelzsrūdu.
@@laikadoma To ka no purva rūdas nevar izkalt neko pirādīja Ķīnas kultūras revolūcija.Norvēģijas brīnumdari ir tādi paši feikmeikari kā diorīta krūku taisītāji un citi.Ja jums būtu kaut minimālas zināšanas metalurģijas jomā tad tādiem Norvēģu brīnumdariem neticētu.Iemācieties kas ir šihta metalurģijā un par dzelzs rūdu jautājumu nebūs.Tas pats sakāms par bronzas laikmetu un citām muļķībām.
Arihitektūra gan saka ka 13.gs. bija industrija.
Nevajag jaukt moderno 20. gadsimta industriju ar laiku pirms 1000 gadiem. Skaidrs, ka mūsdienu industriālajām vajadzībām purva rūda nav gana piemērota. Citādāk ir ar seno laiku priekšmetiem, kuriem nebija jāveic tik smagi darbi kā mūsdienu rūpnieciskajā ražošanā.
Purva rūdas lietošana Eiropā sāka samazināties sākot ar 11-12. gadsimtu jo cilvēki aizvien labāk iemācījās iegūt kvalitatīvāku rūdu no izrakumiem. Vietām to gan vēl samērā aktīvi lietoja līdz kādam 17. gadsimtam un nedaudz vēlāk.
Ja apšaubāt manus dotos avotus vai manas zināšanas tad var droši vērsties pie speciālistiem šajā nozarē. Varat doties piemēram pie Armanda Vijupa, kurš strādā Ventspils muzejā un parunāt par šo tēmu. Viņš pats ir vadījis mūsdienu eksperimentus ar purva rūdas ieguvi un apstrādi tepat Latvijā.
@@laikadoma Un kāda kvalitāte?Purva rūdas sastāvs kopš 13.gs diez vai mainījies.Kā ieguva šihtas komponentes?Metālu jau var iegūt no purva rūdas bet lāpstas,āmuri un laktas no tās nesanāks.
Internetā ir viegli atrodami video un bildes kur tiek demonstrēts kā no purva rūdas tiek veidoti instrumenti vai ieroči.
Ja jums liekas ka tie ir tikai apmāns tad lūdzu sazinaties ar autoriem un sarunājat apmeklēt demonstrējumus dzīvē, lai nav iespējama nekāda apkrāpšana.
Latvijas vēsture sadzejota pēc Amerikas scenārija.
Sveiki, vai varat pastāstīt vairāk ko jūs ar to domājat?
Pēc annuaku un reptīliju scenārija!