Відео

Kadriļu dejošanas tradīcija Latvijā pārtrūka 1. Pasaules kara iespaidā. Tas pats notika ar citiem horeogrāfiskās folkloras žanriem. Starpkaru periodā sākās tautas dejošanas tradīcijas atjaunošana, bet jau jaunā veidā, tās interpretējot tautas svētku vajadzībām. Līdz ar to dejoja tikai tautas deju apdares, kuras sauca par tautiskajām dejām un tur improvizācijas mākai nebija nozīmes. Tas pats notika pēc 2. Pasaules kara. Varbūt tāpēc, Jāzeps Liepiņš izvēlējās vienkāršākos gājienus un mēs ar Dandariem tos 1981. gadā iemācījāmies. Ar to pietika. Tikai tagad, pārbaudot, vai pieraksti sakrīt ar dejoto, atklāju, ka kadriļa ir bijusi daudz interesantāka. Cerēsim, ka radīsies interesenti, kas mēģinās atdzīvināt improvizēšanas māku.

1. atbilde: nav ziņu, vai bez Vidiņa 1987. gadā vēl kāds ir rikaviešus filmējis, tas varētu būt kāds no ārzemju latviešiem Brīvdabas muzejā. Dandari varbūt ir filmēti 1988. gadā Minsteres ģimnāzijā un noteikti 1989. gadā ASV, turklāt ir LU Etniskās kultūras centra videokasete ar Latgales dejām. Tas pirms 2000.g.

2. atbilde: ar Dandariem mēs 80. gadu sākumā Rikavas kadriļu dejojām mēģinājumos, kamēr izveidojām savu interpretāciju, kuru redzam arī tagad. 2023. gada Kadriļu stundā video var redzēt, ka ir nelielas variācijas. Ar Dandariem toreiz nedziedājām, jo nebija zināms, ka ir jādejo dziedot. 1981. gadā 25.gadu koncertā mums muzikanti parādīja ar akordeona pavadījumu.

1. atbilde: pirms 2000. gada ir te redzamie 1987. gada Vidiņa un Stroda 1994.g. ieraksti. Vēl ir Dandaru ieraksts LU Etniskās kultūras centra arhīvā un Dandaru ieraksts 1989.g. ASV. Varbūt ir ārzemju latvieši filmējuši rikaviešu uzvedumu Brīvdabas muzejā.

Tie ir senākie zināmie un tāpēc likās vērtīgāki.

@ Paldies!

Deja interpretēta pēc V.Mičules pierakstītā un publicētā apraksta, dejo jaunieši no Atašienes.

Deja interpretēta pēc V.Mičules pierakstītā un publicētā apraksta, dejo jaunieši no Atašienes.

@@latviesudanci1472 NEPAREIZI INTERPRETĒTA UN PASNIEGTA. Vēl jau Vlentīnas meitas ir dzīvas un zina, kā jābūt.

@@latviesudanci1472 Labi. ka mammai nav jāredz. kā ir izkropļotas viņas apkopotās dejas.

Iespējams, ka vēl kādam jāpēta arhīvi citās valstīs, kur bijusi saistība ar latviešiem.

Tas pats jautājums.

Jā, tā izskatās. Laikam tad ir bijusi fotosesija zālienā iepretī LU.

Protams un ne tikai bērniem.

Paldies! @@ernestsspics4995

@@ernestsspics4995 skolotājām?

@@ernestsspics4995 Tas gan jauki, ka par pieaugušajiem kāds padomā.

Ō! Priecājos, ka lekciju klausās arī profesionāļi!

Paldies par atzinību! Vismaz vienam cilvēkam viss ir saprotams un nav jautājumu. :)

1) "skatuviskā deja" ir tulkojums no kr. valodas, tātad visticamāk, ka latviešu valodā tas parādījās padomju laikā. Bija divi veidi "tautiskā deja" (tautas deju apdares) un "skatuviskā deja" (jaunrades dejas). 2) jā, iespējams un tas notiek. Divos veidos - pirmais, veidojot kādas zināmas dejas varāciju, piemēram, "Klapiņpolka", ko es izveidoju 1985. g. kā PLaukstiņpolkas variāciju un kā izdomājot no jauna, tā deja "Suitiņš" ir Helmi un Julgi Staltes horeogrāfija. Ir pētnieki, kas uzskata, ka tautas dejas no jauna nemaz nevajag veidot. Isti nesaprotu, kāpēc nevar, ja cilvēkiem patīk un tās dejo sadzīvē mājās vai danču vakaros. Tā tās ieviešas tautā.

@@ernestsspics4995 Jaunām dejām tautas dejā nav ne vainas, tas ir tikai dabīgs proces, ka deja pilnveidojas, attīstās, mainās. Vienīgi kas man prasās ir vairāk skaidrības. Jo arī tautas deja katrā perjodā ir citādāka. Daudzas dejas ko pirms 100 gadiem sauca par modes dejām, tagad tās skaitās tautas dejas kategorijā. Te drošvien vieta paplašinātai terminoloģijai jo šķiet ka sāk nepietikt vien ar nosaukumu Tautas deja.

Tāds jautājums pārdomām un viennozīmīgas atbildes nav. Ar deju ir tāpat kā ar taureni, kuru gribam apskatīt, noķeram un beigtu piespraužam pie kartona gabala. Tikai taurenis ir jāskata lidojumā, bet to mēs nespējam. Sakrālās dejas mēs dejojam, bet nesaucam tās par sakrālām dejām. No malas, svēstautiešu acīm tas izskatās pavisam citādi. Tāpēc Gabrielai Vuzīnai bija vieglāj uzrakstīt par mūsu dejām grāmatu, nekā pašiem.

1) Modes dejas balstās bieži vien sen aizmirstos stereotipos, kur no tēliem, ritmiem, melodijām, kutībām utt., tiek dizainēts jauns stils. Deja tad ir viens no reprezentācijas veidiem, kas cilvēkus pievelk jaunajam. Jaunas dejas dizains var būt arī tautas dejā, bet tur tiek saliktas kopā stilistiski saderīgas lietas un to nosaka tradīcija. Pie tam mūsdienās veidojas dzīvsesstila kopienas ( vai subkultūras), kur katrai ir arī savas modes dejas. Dažreiz tāda modes deja "izspraucas" ārpusē. Tāda pirms 3 gadiem bija "Jeruzaleme", ko ar Rīgas Dančiem dejojām pie "Ķēvīt, mana švilpastīte dziesmas pavadījuma". 2) Šobrīd tendence, ka katrs dejo tādu individuālu '"transdeju", kā @malv_malv jau mijās ar citu trendenci, kas nāk arī no citas subkultūras klubiem - pē†nieks Daugavuietis to sauc par "Mošpitu". Visi dejo aplī un tad ne visai organizēti skrien uz vidu. Mērķis ir sabumsīties. Nojaušams, ka norise ir līdzīga kādai tautas dejai, kuru dažreiz popularizē "Rīgas Danči". Alternatīvs veids ir "Pogo", kur lec uz abām kājām, kā zvirbuļi ( arī mums ir tāda deja, ko sauc par Žīguru danci). Tikai Pogo atšķiras ar augstākiem un ne visai ritmiskiem lēcieniem tā sasaucoties ar kādu Āfrikas cilts slavenu deju, ko sacenšoties dejo jaunie karavīri. Vai zini, kurai Āfrikas ciltij ir tāda žīguru deja?

🥨🥨🥨 BALVA!- Trīs kliņģerīši! Lielisks jautājums! Ļoti cerēju, ka būs šis. Plašs jautājumu loks, tāpēc atbildēšu pa punktiem. 1) tāpat kā senāk arī mūsdienās pastāv visi iespējamie deju tipi un līmeņi kā tos sauc Harijas Sūna, bet mūsu lekcijā es nosaucu par formām, tikai noteiktas formas ir saistītas ar noteiktu dejas stilu jeb šai gadījumā ar modi un arī ar marginālām sabiedrības grupām, kam nereti ir sava mode. 2) dejas mode ir saistīta ar mūzikas, apgērba un pat visa dzīvesstila modi. Mode atkārtojas un, piemēram, jauna modes tendence ir slavenā panku deja "pogo", kas izveidojās XX gs 70. gadu beigās un no attāluma atgādina mazu puišeļu grūstīšanos. Ja skatāmies no tautas dejas skatupunkta, tad tas ir nosacīts gaiļu cīņas atdarinājums. 3) rezumējam - zem Saules nav nekā jauna, arī mūsdienu deju formas ir atrodamas horeogrāfiskās folkloras sistēmā. Ja mēs ejam izdejotioes uz klubu vai citu vietu, lai aizmirstos no ikdienas, lai justos brīvi utt., tad dejas mērķis ir noņemt ikdienas spriedzi, jeb atrast saskaņu, līdzsvaru ar sevi un to jau minējām lekcijā. Tiesa, es neminēju tādu formu, kad visi dejo vienmērīgi brīvi pa visu dejas laukumu pa vienam, bet nav grūti pamanīt, ka tāda dejošana būtu gan pie masku dejām, gan sakrālajām dejām, 4) varbūt būs iespēja Sūnas horeogrāfisko tipu sistēmai (tipoloģijai) veltīt atsevišķu lekciju, ja vien šī kanāla lasītājiem/skatītājiem tas varētu būt saistoši.

Vai tiešām, ka katram savas kustības? Kāpēc tad gandrīz visi dejo līdzīgi? Līnijdejās visi dejo vienādi, bet katrs par sevi. @malv_malv