Kadriļu dejošanas tradīcija Latvijā pārtrūka 1. Pasaules kara iespaidā. Tas pats notika ar citiem horeogrāfiskās folkloras žanriem. Starpkaru periodā sākās tautas dejošanas tradīcijas atjaunošana, bet jau jaunā veidā, tās interpretējot tautas svētku vajadzībām. Līdz ar to dejoja tikai tautas deju apdares, kuras sauca par tautiskajām dejām un tur improvizācijas mākai nebija nozīmes. Tas pats notika pēc 2. Pasaules kara. Varbūt tāpēc, Jāzeps Liepiņš izvēlējās vienkāršākos gājienus un mēs ar Dandariem tos 1981. gadā iemācījāmies. Ar to pietika. Tikai tagad, pārbaudot, vai pieraksti sakrīt ar dejoto, atklāju, ka kadriļa ir bijusi daudz interesantāka. Cerēsim, ka radīsies interesenti, kas mēģinās atdzīvināt improvizēšanas māku.
Man radās līdzīgs jautājums, tikai citādākā formā. Vai ir vēl kādi ieraksti, kas veikti pirms 2000. gada? Un cik daudz variāciju ir redzētas šai kadriļai? Pieļauju, ka ik pa brīdim ''uzpeld'' kāds interpretēts gājiens, kāda cita doma vai pat cits raksturs?
1. atbilde: nav ziņu, vai bez Vidiņa 1987. gadā vēl kāds ir rikaviešus filmējis, tas varētu būt kāds no ārzemju latviešiem Brīvdabas muzejā. Dandari varbūt ir filmēti 1988. gadā Minsteres ģimnāzijā un noteikti 1989. gadā ASV, turklāt ir LU Etniskās kultūras centra videokasete ar Latgales dejām. Tas pirms 2000.g.
2. atbilde: ar Dandariem mēs 80. gadu sākumā Rikavas kadriļu dejojām mēģinājumos, kamēr izveidojām savu interpretāciju, kuru redzam arī tagad. 2023. gada Kadriļu stundā video var redzēt, ka ir nelielas variācijas. Ar Dandariem toreiz nedziedājām, jo nebija zināms, ka ir jādejo dziedot. 1981. gadā 25.gadu koncertā mums muzikanti parādīja ar akordeona pavadījumu.
1. atbilde: pirms 2000. gada ir te redzamie 1987. gada Vidiņa un Stroda 1994.g. ieraksti. Vēl ir Dandaru ieraksts LU Etniskās kultūras centra arhīvā un Dandaru ieraksts 1989.g. ASV. Varbūt ir ārzemju latvieši filmējuši rikaviešu uzvedumu Brīvdabas muzejā.
Respect! Latgalieši malači!
Paldies par izzinošo lekciju. Radās jautājums - kāpēc šīs kadriļas pieminētas variācijas nedejo?
Kadriļu dejošanas tradīcija Latvijā pārtrūka 1. Pasaules kara iespaidā. Tas pats notika ar citiem horeogrāfiskās folkloras žanriem. Starpkaru periodā sākās tautas dejošanas tradīcijas atjaunošana, bet jau jaunā veidā, tās interpretējot tautas svētku vajadzībām. Līdz ar to dejoja tikai tautas deju apdares, kuras sauca par tautiskajām dejām un tur improvizācijas mākai nebija nozīmes. Tas pats notika pēc 2. Pasaules kara. Varbūt tāpēc, Jāzeps Liepiņš izvēlējās vienkāršākos gājienus un mēs ar Dandariem tos 1981. gadā iemācījāmies. Ar to pietika. Tikai tagad, pārbaudot, vai pieraksti sakrīt ar dejoto, atklāju, ka kadriļa ir bijusi daudz interesantāka. Cerēsim, ka radīsies interesenti, kas mēģinās atdzīvināt improvizēšanas māku.
Viss skaisti un labi, paldies! Kāpēc tik seni videoparaugi?
Tie ir senākie zināmie un tāpēc likās vērtīgāki.
@ Paldies!
Man radās līdzīgs jautājums, tikai citādākā formā. Vai ir vēl kādi ieraksti, kas veikti pirms 2000. gada? Un cik daudz variāciju ir redzētas šai kadriļai? Pieļauju, ka ik pa brīdim ''uzpeld'' kāds interpretēts gājiens, kāda cita doma vai pat cits raksturs?
1. atbilde: nav ziņu, vai bez Vidiņa 1987. gadā vēl kāds ir rikaviešus filmējis, tas varētu būt kāds no ārzemju latviešiem Brīvdabas muzejā. Dandari varbūt ir filmēti 1988. gadā Minsteres ģimnāzijā un noteikti 1989. gadā ASV, turklāt ir LU Etniskās kultūras centra videokasete ar Latgales dejām. Tas pirms 2000.g.
2. atbilde: ar Dandariem mēs 80. gadu sākumā Rikavas kadriļu dejojām mēģinājumos, kamēr izveidojām savu interpretāciju, kuru redzam arī tagad. 2023. gada Kadriļu stundā video var redzēt, ka ir nelielas variācijas. Ar Dandariem toreiz nedziedājām, jo nebija zināms, ka ir jādejo dziedot. 1981. gadā 25.gadu koncertā mums muzikanti parādīja ar akordeona pavadījumu.
1. atbilde: pirms 2000. gada ir te redzamie 1987. gada Vidiņa un Stroda 1994.g. ieraksti. Vēl ir Dandaru ieraksts LU Etniskās kultūras centra arhīvā un Dandaru ieraksts 1989.g. ASV. Varbūt ir ārzemju latvieši filmējuši rikaviešu uzvedumu Brīvdabas muzejā.