Ordenis un pateicība 🙂Tev, Mārtiņ, ka kustini tik nopietnu tēmu, par ko lielākā daļa aizdomājas tikai tad, kad jau par vēlu, kad dati zuduši. Es arī par to, ka jāizdrukā, bet- labāko, svarīgāko un saprātīgos daudzumos.
Ouu, šī ir laba tēma. Arī ir kāds strēķitis ar datiem, arī makonī. Vienmēr rodas jautājums kas notiek ar to mākoni ja kkas notiek ar cilvēku, kurš to visu organizē - maksā, kārto, sadala piekļuves ģimenei. Ja šis cilvēks vairs nav.. un palicēji neattopas ka japārņem saistības un piekļuves tiesības. Vai vispār var pārņemt piekļuves tiesības.. utm. Papīrs ir laba alternatīva, bet ... tā ir realitāte - digitāla vide.
Personīgam NAS nevajag nekādas piekļuves tiesības.Uzraksti tādā gadījumā kaut vai uz lapiņas piejas datus un zem atslēgas,kuru var ar fleksi nofleksēt,lai tam tiktu klāt. :)
Tēma aktuāla un ar katru gadu arvien vairāk rada galvassāpes, jo nav jau nekas drošāks par druku pagaidām un joprojām. Es no savas pieredzes izdomāju, ka pēc visiem stāstiem ar Dropbox un liela apjoma uzglabātājiem, tomēr savus digitālos attēlus uzkrāju 2-4TB diskos. Ja kāds zūd vai plīst vai da jeb kas, tad tas nav mega liels apjoms. Par vidējo formātu vispār nerunāšu. Vairāk jābildē ar filmiņām varbūt. Mjā, šķiet par šo tēmu varētu ilgi un laimīgi domāt ko un kā un kur….
Vai viņiem tas būs interesants ? Nākotnē jau tikai sāksies "attēla paaudzes" ar nebeidzamiem foto/video arhīviem , lielākoties telefona uzņemtiem. Baigais cringe būs ja tā nākotne vispār eksistēs bez pārlieku lielām katastrofām. POV: tev ir 50 gadi, nomirst sencis. Atrodi harddrive, un tajā ir ap 10k foto/video. NU RIKTIGI CRINGE BŪS - tur klips kā vins nepilngadigs sanarkojies nepatikšanas vāra. p.s . tiklīdz skola būs pabeigta, izdrukāšu sublimacījā rulli vai divus - portfolio abi , ģimene, draugi, prieka foto.
Ordenis un pateicība 🙂Tev, Mārtiņ, ka kustini tik nopietnu tēmu, par ko lielākā daļa aizdomājas tikai tad, kad jau par vēlu, kad dati zuduši.
Es arī par to, ka jāizdrukā, bet- labāko, svarīgāko un saprātīgos daudzumos.
Ouu, šī ir laba tēma. Arī ir kāds strēķitis ar datiem, arī makonī. Vienmēr rodas jautājums kas notiek ar to mākoni ja kkas notiek ar cilvēku, kurš to visu organizē - maksā, kārto, sadala piekļuves ģimenei. Ja šis cilvēks vairs nav.. un palicēji neattopas ka japārņem saistības un piekļuves tiesības. Vai vispār var pārņemt piekļuves tiesības.. utm.
Papīrs ir laba alternatīva, bet ... tā ir realitāte - digitāla vide.
Personīgam NAS nevajag nekādas piekļuves tiesības.Uzraksti tādā gadījumā kaut vai uz lapiņas piejas datus un zem atslēgas,kuru var ar fleksi nofleksēt,lai tam tiktu klāt. :)
Drukāt ir visgrūtāk, jo CYMK vs RGB krāsas, kamera pēc tam monitors un tad drukāšana.
Es saglabaju savus filmas negativus. Job done.
Skumja tēma ,man pārlieciba ka digitālā informācija jau ir daudz par daudz, tādēļ tā pazudis varbūt pat kā nebijusi, cilvēki smuki ar oglīti zīmes alā
Tēma aktuāla un ar katru gadu arvien vairāk rada galvassāpes, jo nav jau nekas drošāks par druku pagaidām un joprojām. Es no savas pieredzes izdomāju, ka pēc visiem stāstiem ar Dropbox un liela apjoma uzglabātājiem, tomēr savus digitālos attēlus uzkrāju 2-4TB diskos. Ja kāds zūd vai plīst vai da jeb kas, tad tas nav mega liels apjoms. Par vidējo formātu vispār nerunāšu. Vairāk jābildē ar filmiņām varbūt. Mjā, šķiet par šo tēmu varētu ilgi un laimīgi domāt ko un kā un kur….
Vai viņiem tas būs interesants ? Nākotnē jau tikai sāksies "attēla paaudzes" ar nebeidzamiem foto/video arhīviem , lielākoties telefona uzņemtiem. Baigais cringe būs ja tā nākotne vispār eksistēs bez pārlieku lielām katastrofām. POV: tev ir 50 gadi, nomirst sencis. Atrodi harddrive, un tajā ir ap 10k foto/video. NU RIKTIGI CRINGE BŪS - tur klips kā vins nepilngadigs sanarkojies nepatikšanas vāra. p.s . tiklīdz skola būs pabeigta, izdrukāšu sublimacījā rulli vai divus - portfolio abi , ģimene, draugi, prieka foto.