ReTV: Lielākā daļa patvēruma pieprasījumu ir nepamatoti

Pēdējo gadu laikā ievērojami ir audzis patvēruma meklētāju skaits, kuri Latvijā ierodas no visdažādākajām pasaules valstīm. Tiesa gan - patvērumu mūsu valstī saņem vien aptuveni piektā daļa ieceļotāju. Kamēr šo cilvēku likteneis vēl nav skaidrs, viņiem ir tiesības uzturēties patvērumu meklētāju centrā Muceniekos vai Liepnā. Taču arī tur iemītniekiem ir jāievēro dažādi noteikumi. ReTV žurnāliste Laura Jansone devās skaidrot, kā Alūksnes novada Liepnā vietējā kopiena sadzīvo ar patvēruma meklētējiem un kādi ir tur izmitināto cilvēku mērķi.
Dienas vidū attālajā Alūksnes novada Liepnas ciematā galvenokārt sastopami vien vecāka gada gājuma ļaudis. Divas dāmas ciemata centrā pārspriež pēc mēneša gaidāmo pensionāru balli. Taču viņām ir viedoklis arī par patvēruma meklētāju centrā izmitinātajiem ļaudīm. Gada laikā kopš centra atvēršanas ciematā aizvadīti vairāki kopīgi pasākumi. “Nekāda vaina. Tīri solīdi puikas. Vienmēr sveicina. Latviski arī dažu vārdu saka. Pagaidām nekādu problēmu nav gadījies ar viņiem. Laipni puikas, interesējās, grib darbu dabūt Liepnā. Mums bija pasākums, spēlēja volejbolu, maizīti cepa un zupu vārīja,” saka Liepnas iedzīvotājas Ilmāra un Anda.
Skaļi sarunājoties savā starpā vai pa telefonu, uz ciemata centru un vietējo veikalu ierodas arī paši patvēruma meklētāji. Tirdzniecības vietas īpašniece Irēna Gaspare atklāj, kopš Liepnā darbojas patvēruma meklētāju centrs, apmeklētāju skaits audzis arī veikalā. Tāpēc tirgotāji esot gatavi pieciest šādu tādu kultūras atšķirību. “Viņi uzvedas patiesībā ļoti pieklājīgi un cenšas latviski sveicināt un atvadīties. Tas, kas ir viņu stilā, viņi runā ļoti skaļi, savstarpēji skaļi sarunājas. tad mēs cenšamies viņus pieklusināt. Kontaktējamies ļoti labi. Viņi pret mums ir draudzīgi, un mēs pret viņiem arī draudzīgi.”
Vietējie gan atklāj, ka iebraucējiem reizēm nākas atgādināt, ka pie mums atkritumus uz ielām neizmet. Tāpat esot aizdomas, ka kāds varētu būt apstaigājis vietējos mazdārziņus. Taču, kā norāda Liepnas patvēruma meklētāju centra vadītāja Loreta Jargane, šie jautājumi ar iemītniekiem jau pārrunāti. “Mēs esam norādījuši, ka visu liekam atkritumu tvertnēs. Zinu, ka pagasta saimnieks uzstādīja vēl atkritumu tvertnes, šī situācija ir atrisināta. Liepnā ikdiena ir visai rosīga. Patvēruma meklētājiem ir dažādi noteikumi, kā iekšējās kārtības noteikumi, kas paredz gan koplietojamo telpu uzkopšanu. Tāpat arī notiek latviešu valodas apsmācības.”
Liepnā ir vieta 252 patvēruma meklētājiem, pašlaik šeit uzturas vairāk nekā 100 cilvēku, pārsvarā no Afganistānas, Indijas un Bangladešas. Patvērumu Latvijā lūdzis arī Kalebs Mbala no Kongo. Par situāciju dzimtenē viņš nerunā, taču atklāj, ka pabijis jau daudzviet Eiropā. Tagad viņš vēlas strādāt Latvijā, jau pusgadu mācās latviešu valodu. “Latviešu valoda ir ļoti viegla, es mācos latviešu valodu tikai ar telefonu. man bija latviešu draudzene. Tas bija grūti, kad es sāku, bet tagad tas ir ļoti viegli.”
Savukārt Šamšads Sahaks Liepnā ieradies pirms mēneša. Viņš ir no Afganistānas, kur strādājis valsts pārvaldē, pirms Taliban grupējuma nākšanas pie varas. “Latvijā cilvēki ir godīgi. arī cilvēktiesības ir augstā līmenī. Pēdējos gados vairāki mani draugi ir ieradušies šajā valstī. Cilvēki šeit ir jauki. Man patīk šī valsts, tāpēc vēlos šeit veidot savu nākotni.”
Patvēruma meklētājiem ir tiesības centrā mitināties līdz sešiem mēnešiem, kamēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālisti izvērtē, vai lūgums pēc patvēruma tiešām ir pamatots. Jāteic, ka kopš 2020. gada Latvijā pieprasīto patvērumu skaits ir audzis 11 reizes. Pērn patvērumu lūdza 1624 personas, taču vien 120 personas to saņēma. Lai netiktu no Latvijas izraidīti, cilvēki nereti pārsūdz pārvaldes lēmumu tiesā. PMLP pārstāve Madara Puķe: “Tās personas, kas valstī cenšas iekļūt nelegāli, tās robežsardze aizvirza atpakaļ. Bet personām ir tiesības pieprasīt patvērumu, piemēram, arī ielidojot valstī, arī tad var pieprasīt patvērumu, situācijas ir ļoti dažādas. Patvēruma process ir stingri regulēts. patiesībā patvērums realitātē tiek piešķirts diezgan mazai daļai cilvēku.”
Lai izvērtētu vai personai piešķirt patvērumu Latvijā, PMLP veic rūpīgas pārbaudes. Ar katru cilvēku notiek vairākas intervijas, viņa dzīves gājumu rūpīgi izskata, nepieciešamīgas gadījumā sazinās arī ar citu valstu iestādēm. Lai šis proces notiktu raitāk, arī pašiem patvēruma meklētājiem ir pienākums ievērot Latvijas likumus un sadarboties ar tiesībsargājošām iestādēm.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raidījuma "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA"
#SIF_MAF2024