Gribēsi - atradīsi laiku . Negribēsi - atradīsi iemeslu ... *** Ejot pa ceļu pamanīji ka zemē guļ kaut kas neparasts, Prasīju - ''Kas esi?'' ''Esmu laime, neparastais atsaucās!'' ''Nevar būt, laime uz ceļa nemētājas!''-Neticēju savām acīm. ''Laime ir visur'' - tā atteica - ''Tik cilvēki to nemāk pamanīt, vai ir par slinku pacelt'' ''Kā tad tā?'' - Brīnījos ''Vienkārši,cilvēki iedomājas ka laime būs tikai tad, kad viņi kaut ko iegūs: Pārticību, Mīlestību, Cieņu, Draudzību, vai pavisam banāli - daudz naudas, kādu cilvēku, labu darbu, jaunu mašīnu utt.utt, Bet aizmirst ka viņiem viss jau ir dots lai būtu laimīgi, ka laime ir viņos pašos, tā ir visapkārt, pat zem viņu kājām, Viņi iedomājas ka ir lieli, bet noliekties pēc laimes uzskata par negodu. Nesaprot ka laime ir redzēt un priecāties par to kas viņiem ir, par to, kas ir visapkārt, par attiecībām ar līdzcilvēkiem un tuvajiem, ko starp citu, viņi paši veido, Laime ir elpot, redzēt, dzirdēt, runāt, just, dzīvot, Laimi var atrast pavisam vienkāršās lietās, Un cilvēkam nemaz nevajag daudz lai būtu laimīgs, daudz vajag lai to saprastu.'' Pieliecos, pacēlu necilu neparasto - Laimi, Un ielicis kabatā devos tālāk. Turpmāk mana laime vienmēr būs pie manis, un iespējams iemācīšos kļūt laimīgs. Laikam jau tiešām nemaz daudz nevajag, lai tāds būtu. /Egils Dambis/ 2013. Runājiet ar cilvēkiem, mīlot! Strādājiet ar cilvēkiem, mīlot! Domājiet par cilvēkiem , mīlot! Izejot no mājas, paņemiet līdzi Mīlestību! Ziniet, atdodot pasaulei mīlestību, tā trīskārtīgi
Paldies, Dzidrīte, par skaisto video un dzeju! 🌹🌹🌹
Gribēsi - atradīsi laiku . Negribēsi - atradīsi iemeslu ...
***
Ejot pa ceļu pamanīji ka zemē guļ kaut kas neparasts,
Prasīju - ''Kas esi?''
''Esmu laime, neparastais atsaucās!''
''Nevar būt, laime uz ceļa nemētājas!''-Neticēju savām acīm.
''Laime ir visur'' - tā atteica - ''Tik cilvēki to nemāk pamanīt, vai ir par slinku pacelt''
''Kā tad tā?'' - Brīnījos
''Vienkārši,cilvēki iedomājas ka laime būs tikai tad, kad viņi kaut ko iegūs:
Pārticību,
Mīlestību,
Cieņu,
Draudzību,
vai pavisam banāli - daudz naudas, kādu cilvēku, labu darbu, jaunu mašīnu utt.utt,
Bet aizmirst ka viņiem viss jau ir dots lai būtu laimīgi, ka laime ir viņos pašos, tā ir visapkārt, pat zem viņu kājām,
Viņi iedomājas ka ir lieli, bet noliekties pēc laimes uzskata par negodu.
Nesaprot ka laime ir redzēt un priecāties par to kas viņiem ir, par to, kas ir visapkārt, par attiecībām ar līdzcilvēkiem un tuvajiem, ko starp citu, viņi paši veido,
Laime ir elpot, redzēt, dzirdēt, runāt, just, dzīvot,
Laimi var atrast pavisam vienkāršās lietās,
Un cilvēkam nemaz nevajag daudz lai būtu laimīgs, daudz vajag lai to saprastu.''
Pieliecos, pacēlu necilu neparasto - Laimi,
Un ielicis kabatā devos tālāk.
Turpmāk mana laime vienmēr būs pie manis, un iespējams iemācīšos kļūt laimīgs.
Laikam jau tiešām nemaz daudz nevajag, lai tāds būtu.
/Egils Dambis/ 2013.
Runājiet ar cilvēkiem, mīlot! Strādājiet ar cilvēkiem, mīlot! Domājiet par cilvēkiem , mīlot! Izejot no mājas, paņemiet līdzi Mīlestību! Ziniet, atdodot pasaulei mīlestību, tā trīskārtīgi