ReTV: Mēs mīlam peldēties, bet neprotam to darīt

Latvijas Peldēšanas federācijas un biedrības “Peldēt droši” veiktais pētījums atklāj, ka peldētprasme sabiedrībā, salīdzinot ar 2019. gadu, pasliktinājusies. 71 procents aptaujāto iedzīvotāju nevar nopeldēt 200 metrus, bet katrs trešais kaut reizi mūžā ir piedzīvojis slīkšanu. Sarukusi arī bērnu peldētapmācība.
Ir vasara, pat darba dienas vidū, neraugoties uz to, ka saulīte paslēpusies aiz mākoņiem, peldvietas nav tukšas.
Tomēr bez ilgas apdomāšanās Aleksandrs būtu gatavs steigties palīgā, ja kāds slīktu. Kā ReTV norāda Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs, augsts pašvērtējums un vēlme palīdzēt Latvijā esot bieži sastopama, tomēr ne vienmēr tas vērtējams pozitīvi. Īpaši tas attiecināms uz cilvēkiem, kuri peldētprasmi apguvuši pašu spēkiem. “Lielākā problēma ir, ka cilvēkiem kuri saka, ka peldēt iemācījušies paši vai vecāki iemācījuši, viņu pašvērtējums par savām prasmēm ir tikpat labs, kā tiem, kuri to darījuši organziētās nodarbībās. Šeit ir ļoti svarīgi saprast, ka lielais disbalanss starp pašvērtējumu un reālām prasmēm noved pie potenciāli bīstamas uzvedības uz ūdens un arī letālām sekām.”
“To, ko viņiem noteikti nevajadzētu darīt, ar plikām rokām mesties ūdenī kādu glābt. Tas ir tas, ko mēs stāstām un rādām brīvprātīgo uzraugu apmācībās,” saka biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze.
Palīdzības sniegšana tiek iedalīta trīs līmeņos. Pirmais līmenis ir tas, ko mēs pilnīgi visi varam darīt - piezvanīt 112, izsaukt glābējus un gaidīt palīdzību. Gemze: “Otrs līmenis. Doties ūdenī līdz savam drošajam dziļumam. Katram tas ir savs, bet ne augstāk kā līdz krūtīm. Izcilajā gadījumā mums līdz ir kaut kas, ko mēs varam slīcējam padot. Vai tā ir ūdens pudele, vai varam pamest glābšanas rinķi. Vai bumbu, bet jāsaprot, ka saskarsmē nekādā gadījumā nevar nonākt.”
Latvijas Peldēšanas federācijas un biedrība “Peldēt droši” jau otro reizi veikusi pētījumu par peldēšanas paradumiem un peldētprasmi. Veiktajā pētījumā atklājies, ka 71% iedzīvotāju nespēj nopeldēt 200 metrus, bet viens no biežākajiem ārējās nāves cēloņiem ir noslīkšana. Platonovs: “Lielākā daļa noslīkst vīrieši vecumā no 40 gadiem uz augšu, bet, ja mēs skatāmies ārējos nāves cēloņus bērnu vecuma kategorijā, tad tur noslīkšana ir viens no vadošajiem ārējiem cēloņiem”
Ik gadu Latvijā noslīkst gandrīz 130 cilvēki, no kuriem septiņi ir bērni. Vecuma grupā no gada līdz četriem bērni peldēt neprot, tā ir 100% vecāku atbildība. Jāteic gan, ka sižeta veidošanas laikā redzam, ka tikai pēc pašvaldības glābēju iejaukšanās vecāki pievēršas bērnu drošībai. No piecu gadu vecuma bērni būtu jāapmāca peldēt. Platonovs: “Salīdzinājumā ar 2019. gadu, bērnu apmācības pieejamība ir samazinājusies no 29 % uz 23%. Tas nozīmē, ka faktiski tikai katram piektajam bērnam ir pieejama peldētapmācība izglītības iestādēs. Jo mazāk tiek īstenota peldētapmācība, jo retāk bērni iemācās peldēt organizētās nodarbībās, jo sliktākas ir viņu peldētprasmes. Vienlaikus viņu uzvedība saglabājas pārgalvīga un bravūrīga.”
Kā uzskata federācijā, peldētapmācībai būtu jābūt visaptverošai, vismaz pirmos trīs sākumskolas posma gadus, vismaz 108 stundas. Lai to īstenotu, nepieciešams valsts finansējums un politiskā griba.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raidījuma "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA"
#SIF_MAF2024