ReTV: Pansionātos nonāk arvien jaunāki klienti ar smagām veselības problēmām

Pēdējos gados novērota tendence, ka sociālā aprūpe nepieciešama arvien jaunākiem cilvēkiem un ar sarežģītāku veselības stāvokli, pauž Gulbenes novada sociālā aprūpes centrā “Siltais”. Līdz ar to arī sociālajiem aprūpētājiem ir lielāka slodze. Pieaug arī rindas šo pakalpojumu saņemšanai.
Ja kādreiz pansionātos nonāca iedzīvotāji, kuriem bija problēmas ar mājokli vai nevarējuši dzīvot vieni, tad šobrīd aprūpes centros visas vietas aizpilda iedzīvotāji, kuriem tiešām ir nepieciešama aprūpe, pauž Gulbenes novada sociālās aprūpes centra “Siltais” vadītāja Inese Lesiņa. Viņa gandrīz 15 gadus strādā aprūpes jomā, laika gaitā ir pamanījusi izmaiņas pansionātu lomai. “Tas uzstādījums vai priekšstats bija - pansionāts. Neveicās viņam ar budžeta plānošanu, nebija ziemai malkas, sabrukusi krāsns, māja auksta, kur viņus veda? Visus veda uz pansionātu, uz aprūpes centru. Tā viņus jau atveda, neskatoties, cik viņam bija gadu, kāds viņam bija veselības un fiziskais stāvoklis. Šobrīd valstiski ir uzstādījums - trešais, ceturtais aprūpes līmenis - cilvēki ar īpašām vajadzībām, mazkustīgi, kad viņš par sevi vairs nevar parūpēties. Tad arī šī aprūpe tiešām ir pilnā vārda nozīmē aprūpe.”
Šāda aprūpe ir nepieciešama gandrīz visiem pansionāta iemītniekiem. Aprūpes centrā ir aizņemtas visas 50 vietas, turklāt uz tām veidojas arī rindas. “Rehabilitācijas daļa ir palikusi ļoti minimāla. Jo cilvēkiu ar kuriem mēs varam strādāt un šo rehabilitācijas procesu izveikt, ir maz. Kaut gan arī Labklājības ministrijā saka, ka rehabilitācijas process ir jāveic arī cilvēkam, kurš var kustināt tikai vienu pirkstiņu. Tad saprotam, kāda ir šī rehabilitācija. Tad jau kādam ir jādara viņa vietā.”
Tāpat pansionātā novērota tendence, ka daļa klientu ar smagu veselības stāvokli ir jaunāki par pensijas vecumu. Šādu tendenci pamana arī biedrība “Labāka rītdiena” savos sociālās aprūpes centros. Rakstiskā komentārā biedrības vadītāja Evija Jēkabsone norāda, ka arī tur jūtams, ka pieprasījums pēc sociālās aprūpes pakalpojumiem pieaug. “Tiešām nonāk jaunāka gada gājuma klienti. Un smagākā stāvoklī esoši klienti. Ar ļoti dažādām diagnozēm, pārsvarā tās ir saistītas ar vecumu un dzīves veidu. Klientu daudzums ir ar pakāpeniski pieaugošu tendenci.”
Arī biedrības “Labāka rītdiena” aprūpes centros visas vietas ir aizpildītas. To, ka pansionātā nonāk iedzīvotāji ar smagākām veselības problēmām, apstiprina arī pansionātā “Valmiera”, taču šeit tik ļoti neizjūt to, ka aprūpe būtu nepieciešama arvien jaunākiem cilvēkiem.
Pansionāta vadītāja Teiksma Taube stāsta, ir arī seniori, kuriem veselības stāvoklis ir labāks, aizvien ļauj nodarboties arī ar dažādiem hobijiem. Piemēram, pansionāta pagalmā senioriem ir iespēja audzēt un rūpēties par puķēm un dārzeņiem. “Slimības mēdz būt dažādiem cilvēkiem, arī viena no izplatītākām diagnozēm ir insults. Tas var notikt dažādos gados, tad klients var nonākt pie mums. Mūsu vidējais vecums ir 81. Tātad tomēr tas ir seniors, kuram ir vajadzīga aprūpe.”
Aprūpes centros arī stāsta, tajos ne tikai veidojas rindas uz vietām, paņemt vēl kādu klientu klāt nav iespējams, jo fiziski nav pieejamu brīvu vietu, bet tas arī prasītu lielākus aprūpētāju resursus.