@@andrisgarancs3158 Now Žemaičių kalba (Samogitians valoba) is not the same, my friends grandmother n her parents and elders, spoke differently, than I was A kid I could not understand them, they had Latvian friends and they understand each other! I'm Aukštaitis Dzūkas and Kuršis (Curonian) also have little Samogitian blood!
Loti interesanti! Man sieva no Latgales, neatpazinu tikai ķirzaku. Latvija savā mazumā ir tik liela ar tik daudziem dažādu pušu vārdiem, ka saprotam - teikts ir it kā latviskā valodā, bet ak vai ...! Arī pašā Latgalē katrā stūrī ir specifiski vārdi. Nez' vai meitene saprastu tīri latgalisko vārdu "kulda" vai no krivičiem patapināto "batjans"? Man piemēr patiktu "mobiļņika" vietā teikt "kuldnīks", jo kulda nozīmē - kabata. Batjans - citur Latvijā saukts tiek par svēteli vai stārķi. Nedomāju ka daudzi latgaļi spētu atpazīt kas slēpjas zem kurzemnieku vārda "strimala" - reņģe! Ar to jau esam bagāti, ka mums pa visiem ir tik bagātīga valoda!
@Kolnu Andrius Valodas ir dzīvas kamēr spēj mainoties un papildinoties iet līdzi laikam, kā arī ja ir pietikoši daudz tās nesēji sabiedrībā! Atpazinu pēdējos divus vārdus - atmuguriski, ačgārni un tūlīt, tagadīn nu vismaz mūsu pusē tā tos saprata. Kulaiņi - man asocējas ar dūraiņiem - vienpirksta vilnas dzijas adītiem cimdiem, bet varbūt tā nav, jo neesmu dzirdējis tā runājam,
@Kolnu Andrius Paldies, es jau minēju, ka man sieva no Latgales un man nav problēmu saprast latgaļu valodu, ja arī kāds vārds varētu būt svešāks, tad teikumā ar citiem vārdiem domu jau nezaudēju. Man zināmie latgaļi uzskata, ka viņi reizē ir arī latvieši, bet es esmu latvietis čivlis, jo dzīvoju šaipus' Aiviekstes. Viņi arī nemaz neapvainojas, ja es lietoju kādreiz arī vārdu čangalis. Svarīgi jau ir tas kā tu to pasaki, tapēc jau es arī neapvainojos ja man pasaka: " Nu kō tad tev čivļait' īt?!" Ja iet runa par atsevišķu valodu ne par valodas paveidu, tad galu galā tas ir Latgales ziņā, bet atteikties no ligvistu izveidotās Valsts valodas pilnībā, domāju tas nav prāta darbs. Veiksmi! Labas.
@Kolnu Andrius Es jau to taču nenoliedzu, bet domāju, ka nav vajadzīgas divas Valsts valodas Latvijā Aizsargājamas valodas statusā, ja nemaldos, pie mums ir līvu valoda. Latgaliešu valoda Vitebskas guberņā pat tika uzreiz pie latīniskā alfabeta kāmēr citās tagadējās Latvijas teritorijās tika pielietots gotiskai šrifts! Arī latgaļu valodā ir savi dialekti un rakstītais teksts bieži vien var nesakrist ar dzīvo valodu dotajā vietā, kā tas ir arī "čivliskajā Latvijas daļā. Tas, ka dalījums guberņās Krievijas laikos sadalīja arī valodas ir redzems fakts, bet interesanti būtu zināt vai tik lielas atšķirības bija arī Livonijas laikos! Laikam jau tomēr bija, jo runājam tāpat katrā stūrī savādāk un sēļu valoda vispār esot zudusi. Kaut kā tā.
Kontekstā latgaliešu valoda ir saprotama jebkuram latvietim. Bet ar vienu atsevišķi dialektismu var abstulbināt jebkuru, arī ar kādu tāmnieku dialekta vārdu vai vispār ar apvidvārdu. Jebkurš latvietis noskatās Cilvēkbērnu un visu saprot.
daudzi vārdi atskirās arī Latgales novados. manā gimenē biezi runā latgaliski, bet vecmammu par "babu" gan nekad, nekad nesauktu, drīzāk "vacuo muote", "vacmuomeņa". Vectēvs - "vactāvs", "vactieteņš". Un karoti arī saucam par "karūti".
varu pavaicāt pretī "vai jūs lietojat lāčpīzdas" ? bet varbūt jūs lietojat "padirsli"? ps. tie, kuri zin, kas tas ir, lūdzu nesakiet pāŗgudriniekiem priekšā :D
@_ Andrius ,,padirslis,, nav ateja 😀. Un jautājums, vai jūs personīgi zināt ko nozīmē lāčpīzda? (Jā/nē?) Ja ziniet, lūdzu pagaidām skaļi nesakiet. Lai cilvēki var minēt.
Pff. Šis neparāda cik labi citu izlokšņu runātāji varētu saprasties ar tiem kas runā aukšemnieku nesēliskajās dziļajās latgaliskajās izloksnēs, jo dzīvē kad kāds kaut ko nesaprot tu mēģinātu viņiem paskaidrot citiem vārdiem nevis liktu minēt atkal pasakot tieši to pašu.
+Latvian Dank Memes Tu gēnij Latgaļu valoda ir Latvijā un pasaulē atzīta kā etnogrāfiskā valoda. Latvijā, Latgaļi visur var runāt savā izloksnē. tāpat kurzemei, zemgalei un sēlijai ir sava izloksne. ja nesaproti nevajag ienīst, vajag pamācīties. es pats dzīvoju Latgalē un nez kāpēc es māku runāt Latgaliski. p.s. aizmirsu pateikt ka Latgaļu un Malēniešu Latgaļu valodas ir senākas par latviešu valodu. visas ir baltu valodas. Malēniešu latgaļu valodu izmanto pat lai atšifrētu seno baltu valodu, jo tā ir vistuvākā saprotamā baltu valoda.
+Latvian Dank Memes nu nav tā, nav. ja gribēsi sapratīsi. viņa tik uzdod tos ne visiem pat latgaļiem saprotamus vārdus. vēl Latgaļu valoda katrā rajonā atšķiras jo tā ir sena valoda. vienu vārdu Latgaliski katrā rajonā var izrunāt savādāk, tāpēc te kommentos daudzi latgaļi saka ka nesaprot
Чиули поступили чрезвычайно выгодно для себя вычеркнув из истории древних латгальцев как национальность и назвав их язык диалектом. Латгальцы сами виноваты в своем положении, закон о языках написан с «тихого позволения» самих латгальцев. Пусть скажут спасибо латышам, что на карте Латгалию оставили...
Atradies Latgales un latgaliešu patriots, kurš pie latviešu sižeta raksta krieviski. Visur moskovītam savi netīrie pirksti jāiebāž. Nu nav latgalieši nekādi krievi un nekāda Donbasija te jums neizdosies.
Un par karoti runājot: Stiglovas pagastā un Pušmucovas pagastā par karoti saka- ložka (o - izrunā kā divskani). Gan лизать gan ложка ir krievu valoda. Tas ir tāds pats kropļojums, kā "pričene" vai "besis". No krievu valodas pārņemti slengi. Tā saucamā "latgaļu valoda" ir sakropļota latviešu valoda un rusifikācijas rezultāts.
+Steus Sleimass Tu putrojies savā teiktajā. Šeit tu saki, ka krievu valoda ir baltu valodu saimes daļa, citā komentārā tu teici, ka ir tāda baltu-slāvu pirmvaloda. Varu tevi apbēdināt, tā nav: "... No pārējām indoeiropiešu valodām vistuvākās radinieces baltu valodām ir slavu (austrum-,dienvid- un rietumslavu) valodas. Radniecības sakari starp slavu un baltu valodām ir nenoliedzami visai cieši un ar tiem saistītās vienādības šo valodu starpā ir visai spilgtas (sk. par tām nupat pieminētās Endzelīna gramatikas 18. lappusē), īsos vārdos tās nespeciālistam grūti raksturojamas. Grūts ir arī jautājums, kā tieši jāiedomājas šī radniecība starp slavu un baltu valodām tās pirmatnējākā pakāpē. Kā zināms, pēc parastās indoeiropiešu valodu radniecības schēmas mums jāatzīst, ka atsevišķas baltu valodas ir izveidojušās no kopējas pirmbaltu valodas un atsevišķas slavu valodas no kopējas pirmslavu valodas. Jautājums nu ir tāds, vai slavu un baltu valodu lielās vienādības dēļ nav jāatzīst, ka ir pastāvējusi jau pirmatnējākā ciešāka kopība starp slavu un baltu valodām, iekams vēl nebija izveidojusies atsevišķa kopēja pirmslavu valoda un atsevišķa kopēja pirmbaltu valoda, t.i. vai nav pastāvējusi kāda vēl vecāka šo valodu attīstības pakāpe, un proti - kopēja slavobaltu pirmvaloda, kas tad prasa, lai mēs atzītu arī kopēju slavo-baltu pirmdzimteni, resp. arī atsevišķu slavo-baltu kopdzīves laikmetu. No šīs slavo-baltu pirmvalodas tad tikai vēlāk būtu izveidojušās abas pirmvalodas - slavu un baltu. Citādāks šā jautājuma formulējums tomēr būtu tāds, vai šāda kopēja slavo-baltu pirmvaloda vispār jebkad ir pastāvējusi un vai nav pareizāk tomēr domāt, ka tiklab slavu, kā arī baltu pirmvaloda jau pašā sākumā ir bijušas patstāvīgas pirmvalodas un atiet atpakaļ katra tieši uz kopējo indoeiropiešu pirmvalodu. Novērojamā ciešākā vienādība starp slavu un baltu valodām tad būtu izveidojusies vēlāk, abām šo valodu grupām samērā tuvu kaimiņos esot un uzturot savā starpā arī ciešākus lingvistiski kulturālus sakarus. Sākumā šie jautājumi tika diskutēti vairāk tīri zinātniskā plāksnē, cik tālu toreiz zināšanas par atsevišķām valodām vispārīgi sniedzās, un uz tīri zinātniskiem pamatiem jau 1908. g. slavenais franču lingvists Meijé (Meillet) savā grāmatā Les dialectes indoeiropéens aizstāvēja domas, ka ciešāka balto-slavu valodu vienība neesot pierādāma. Vēl jaunākajos laikos, arī baltu tautām kultūrā spēcīgākām un pašapzinīgākām kļūstot, jautājumam pievienojās zināma nacionāli polītiska pieskaņa, kas atklāti, saprotams, nekur izteikta netika. Šis otrs jautājuma formulējums piešķiŗ lielāku patstāvību un neatkarību baltu pirmvalodai, un tādēļ mūsu dienu zinātnieki, kas līdzās zinātniskiem motīviem tomēr gribējuši atzīt un arī atzīst baltu tautas un baltu valodas tiešām par pilntiesīgām un pielīdzināmām citām indoeiropiešu tautām un valodām, ir pēc iespējas arī turējušies un turas vēl tagad pie šā otra uzskata. Turpretī zinātnieki, kas pieder pie tautām, kuŗas baltu tautas to samērā niecīgā skaitliskā lieluma un samērā nelielās vai arī pat tieši nepatīkamās polītiskās un kulturālās nozīmes dēļ tur par mazvērtīgām un sev nepieņemamām, nereti jau tāpēc vien aizstāv pirmo uzskatu, piem. krievu un arī daži poļu zinātnieki. Tomēr objektīvi zinātniski šāds uzskats droši pierādāms nav, kā to vēl 1951. g. savas Latviešu valodas gramatikā ir formulējis nelaiķis prof. Endzelīns, sacīdams: „No visiem indoeiropiešu pirmvalodas atzarojumiem baltu valodām vistuvāk rada ir slavu valodas; tomēr nav iespējams noteikt kādu īpašu slavo-baltisku pirmvalodu, varbūt vienīgi kādu ciešāku saskares posmu.” - No jaunākiem pētniekiem jautājumu par indoeiropiešu valodu sazarošanu un savstarpēji radnieciski territoriālām attieksmēm visai sīki ir pētījis Maincas prof. Valt. Porcigs savā 1954. g. iznākušajā darbā „Die Gliederung der idg. Sprachen.” Arī viņš, nenoliegdams ciešo radniecību slavu un baltu valodu starpā, tomēr nekur neuzsveŗ nekādu vienotu un kopēju slavo-baltu pirmvalodu, bet runā par slavu un baltu valodu saimi katru atsevišķi un par katru kā par pilnīgi no kādas citas saimes neatkarīgu. Ka šo abu pirmvalodu novadi atradušies jau ilgus laikmetus, tagad varbūt jau pat labi vairāk kā divi gadu tūkstošus kaimiņos, tas nenoliedzams. Tomēr vēl attālākā pagātnē relatīvi necik tālu no slavu un baltu mītnēm bijušas arī ģermāņu, illiriešu un pat tocharu cilšu un valodu mītnes. Tādēļ objektīvi nav nekāda pamata domāt par kādu ciešāku baltu atkarību savas izcelsmes vai arī kultūras izveidošanās ziņā no slaviem. Pēdējā iespēja ir neticama jau tāpēc vien, ka slavi savā pirmdzimtenē kultūras ziņā bijuši stipri vien ieslīguši atpakaļ pirmatnējā mežonībā, pūdēdami pa daļai pat kopējās indoeiropiešu pirmtautas kultūras sasniegumus, kā to jau šā g.s. 30-os gados pierādījis savos rakstos prof. M. Fasmers (Vasmer). Turpretī baltu kultūras tapšanas gaitā šāds regress nav novērojams, un jau tādēļ vien jāatzīst, ka pirmbaltu kultūra bijusi par pirmslavu kultūru pat augstāka. Ka zināma slavu kultūras ietekme baltu tautās un valodās novērojama vēlākos laikmetos, kad atsevišķas baltu ciltis jau kā patstāvīgas etniskas vienības nāca sakarā ar dažādām skaitliski daudz lielākām un pa plašākām territorijām izplatītām slavu ciltīm ar jau relatīvi augstāku kultūru un tā pakļāvās zināmai slavu kultūras ietekmei, tas, zināms, nav noliedzams. Vēl jāpiezīmē, ka pašos jaunākajos laikos baltu archaiologi un pat poļu archaiologs Kostrzevski (J. Kostrzewski) nācis pie atziņas, ka arī pēc archaioloģijas aizrādījumiem jau jaunākajā akmens laikmetā (ap 2700 g. pr. Kr.) un it īpaši vidējā bronzas laikmeta II un III periodā (starp 1500.-100. g. pr. Kr.) baltu kultūra, kaut tā atradusies tuvu kaimiņos slavu kultūrai, tomēr pastāvējusi jau kā patstāvīga kultūra starp Daugavu un Vislu. (Par visiem šiem jautājumiem interesantas ziņas sniedz 1959. g. janvārī mirušais latviešu archaiologs Bonnas universitātes mācības spēks Eduards Šturms savā rakstā Die baltisch-slavischen Beziehungen in vorgeschichtlicher Zeit rakstu krājumā In honorem Endzelini, Chicago, 1960, 149.-155. lpp.). Un it īpaši jaunākajā akmens laikmeta (neolitikā) beidzamajā posmā (tātad ap 200 gadu pr. Kr.) par kādu tuvumu starp slaviem un baltiem kultūras ziņā nevarot būt ne runas. Toties par baltu kultūras grupas pastāvēšanu visā bronzas laikmetā nevarot būt nekādu šaubu. Atstājot pie malas dažādas cita citai sekojušas jaunākā akmens laikmeta kultūras pakāpes un to variācijas ar to dažādiem nosaukumiem (kausu kultūra, laivas cirvju - Bootax-kultur - un atsevišķu kapu - Einzelgrabkulturen -, bet it sevišķi tā saucamo piltuves kausu - Trichterbecher - kultūra) jāsaka tikai, ka šai laikmetā nekādas ciešākas saskaņas starp kultūrām, kas būtu atzīstamas par slavu, nav. - Toties Jāatzīst, ka jaunākajā akmens laikmetā pastāvējusi plaša austrumindoeiropiešu kultūras vienība, no kuŗas tad vēlāk izveidojusies šaurāka, bet tomēr patstāvīga baltu un tāda pati slavu kultūras vienība. Nobeigumā (155. lpp.) Ed. Šturms saka; „No apcerētiem archaioloģijas faktiem jāsecina, ka nevar būt nekāds balto-slavu vienības posms un ka balti un slavi cēlušies no Austrumeiropas kopējās indoeiropiešu tautas, tā saucamās bedru kapu kultūras (Grubengrabkultur) nesējas, dažādām sīkākām lokālām grupām. Izplatīdamies pa Vidus un Ziemeļeiropu, viņi pārklājušies pāri dažādām tuvu radnieciskām rietumindoeiropiešu tautu grupām, kas cēlušās no tā saucamās piltuves kausu kultūras pēctecēm.” ..."
Es nedomāju neko, es vnk saku, ka tādas baltu-slāvu pirmvalodas nebija. To citu komentāru es izdzēsu. Droši vien, arī šo izdzēsīšu, jo vienmēr beigās nonāku pie secinājuma, ka man neinteresē citu cilvēku viedoklis. Es tik un tā uzskatu, ka latgaļi ir pārāk draudzīgi ar okupantiem un ir jau neatgriezeniski sajaukušies. Paši vainīgi, un tad lai nebrīnās, ka viņus angļu filmās attēlo kā donbasu un putina mīļus.
Ludzu 🇱🇻 save Latgalian language, don't let make oblivion of it.
Rīdziniece: "Jūs no Lietuvas?" Gar zemi...
Nu vispār nosita:)))
Šādi izklausās kad lietuvieši runā latviski ua-cam.com/video/fQK2oQbEMKo/v-deo.html
Paldies BRĀĻI un Māsas I'm Lithuanian I understand 😂 nice video 😂 🇱🇹 ♥️ 🇱🇻!
Labai ačiu, Broli! Aš žinau, jums ir Žemaitijus žmogus ira taip nesupratausime i kalbos? Atsiprašau, rašītoju blogai ...
@@andrisgarancs3158 Now Žemaičių kalba (Samogitians valoba) is not the same, my friends grandmother n her parents and elders, spoke differently, than I was A kid I could not understand them, they had Latvian friends and they understand each other! I'm Aukštaitis Dzūkas and Kuršis (Curonian) also have little Samogitian blood!
intervetaja pati iisti nemak runat Latgaliski!
Katrai Latgales pilsētai ir savs Latgaļu valodas dialekts. Nenozīmē, ka nemāk runāt...
@@naurisss Pareizi.
Loti interesanti! Man sieva no Latgales, neatpazinu tikai ķirzaku. Latvija savā mazumā ir tik liela ar tik daudziem dažādu pušu vārdiem, ka saprotam - teikts ir it kā latviskā valodā, bet ak vai ...! Arī pašā Latgalē katrā stūrī ir specifiski vārdi. Nez' vai meitene saprastu tīri latgalisko vārdu "kulda" vai no krivičiem patapināto "batjans"? Man piemēr patiktu "mobiļņika" vietā teikt "kuldnīks", jo kulda nozīmē - kabata. Batjans - citur Latvijā saukts tiek par svēteli vai stārķi. Nedomāju ka daudzi latgaļi spētu atpazīt kas slēpjas zem kurzemnieku vārda "strimala" - reņģe! Ar to jau esam bagāti, ka mums pa visiem ir tik bagātīga valoda!
@Kolnu Andrius Valodas ir dzīvas kamēr spēj mainoties un papildinoties iet līdzi laikam, kā arī ja ir pietikoši daudz tās nesēji sabiedrībā! Atpazinu pēdējos divus vārdus - atmuguriski, ačgārni un tūlīt, tagadīn nu vismaz mūsu pusē tā tos saprata. Kulaiņi - man asocējas ar dūraiņiem - vienpirksta vilnas dzijas adītiem cimdiem, bet varbūt tā nav, jo neesmu dzirdējis tā runājam,
@Kolnu Andrius Paldies!
@Kolnu Andrius Paldies, es jau minēju, ka man sieva no Latgales un man nav problēmu saprast latgaļu valodu, ja arī kāds vārds varētu būt svešāks, tad teikumā ar citiem vārdiem domu jau nezaudēju. Man zināmie latgaļi uzskata, ka viņi reizē ir arī latvieši, bet es esmu latvietis čivlis, jo dzīvoju šaipus' Aiviekstes. Viņi arī nemaz neapvainojas, ja es lietoju kādreiz arī vārdu čangalis. Svarīgi jau ir tas kā tu to pasaki, tapēc jau es arī neapvainojos ja man pasaka: " Nu kō tad tev čivļait' īt?!" Ja iet runa par atsevišķu valodu ne par valodas paveidu, tad galu galā tas ir Latgales ziņā, bet atteikties no ligvistu izveidotās Valsts valodas pilnībā, domāju tas nav prāta darbs. Veiksmi! Labas.
@Kolnu Andrius Es jau to taču nenoliedzu, bet domāju, ka nav vajadzīgas divas Valsts valodas Latvijā Aizsargājamas valodas statusā, ja nemaldos, pie mums ir līvu valoda. Latgaliešu valoda Vitebskas guberņā pat tika uzreiz pie latīniskā alfabeta kāmēr citās tagadējās Latvijas teritorijās tika pielietots gotiskai šrifts! Arī latgaļu valodā ir savi dialekti un rakstītais teksts bieži vien var nesakrist ar dzīvo valodu dotajā vietā, kā tas ir arī "čivliskajā Latvijas daļā. Tas, ka dalījums guberņās Krievijas laikos sadalīja arī valodas ir redzems fakts, bet interesanti būtu zināt vai tik lielas atšķirības bija arī Livonijas laikos! Laikam jau tomēr bija, jo runājam tāpat katrā stūrī savādāk un sēļu valoda vispār esot zudusi. Kaut kā tā.
@Kolnu Andrius Es tur "iemetu" komentārus par malēniešu valodu, tāpēc šeit neizvērsīšos! Paldies!
Kontekstā latgaliešu valoda ir saprotama jebkuram latvietim. Bet ar vienu atsevišķi dialektismu var abstulbināt jebkuru, arī ar kādu tāmnieku dialekta vārdu vai vispār ar apvidvārdu. Jebkurš latvietis noskatās Cilvēkbērnu un visu saprot.
Vajag vēl!
Vysi reidzinīki ar rūkom ād 😂
Kū ti padareisi ka jī ir nasapraškas:))))))
2:03 habsburgu zods
As a Latvian Canadian with roots in Latgale I understand not understanding!
Loti interesanti, ja mani apturetu uz ielas un uzdotu kadu jautajumu ladgaliski es laikam ari ne visu sapastu.
afigets izsmej latgali jobanie čuilipipši
Lai latgali runa latviski ble
+Latvian Dank Memes lohi abi
Yellow Lightning ej dirst jobenais latgalieti
Yellow Lightning labs,ev pag....man pohuj tu esi losis hahahahaha
+Latvian Dank Memes domā ka smieklīgs esi 😁. well tu neesi
Where to learn Latgalian?
det är bra! tycka om!!
lizeika nebija jarunā kā ļižeika? jo man vecmamma tā saka :/
ploto māļa tav pisārņojta i smadzenis izskoloitys, tilo bobeņ!!!
daudzi vārdi atskirās arī Latgales novados. manā gimenē biezi runā latgaliski, bet vecmammu par "babu" gan nekad, nekad nesauktu, drīzāk "vacuo muote", "vacmuomeņa". Vectēvs - "vactāvs", "vactieteņš". Un karoti arī saucam par "karūti".
nākamo eksperimentu vajadzētu uztaisīt Latgalē, kur kāds sāktu runāt tīrā ventiš izloksnē, paskatītos, kā latgoleiši tad sāktu bolīt acis:D
vjaaaaaaaļ liudzu
Nu bišķu nekorekta reportāža/Mēs vcarētu pie jums ierasties latga;e rīdzienieki ar Limbažu piejūras slengu.Būtu ari smagāk :))
labais!
Bija ok
latgaliesu valodu mikse ar lietuvirsu tas ir nepareizi jo pats esmu no ludzas
1:12 akdievs 😂😂
varu pavaicāt pretī "vai jūs lietojat lāčpīzdas" ?
bet varbūt jūs lietojat "padirsli"?
ps. tie, kuri zin, kas tas ir, lūdzu nesakiet pāŗgudriniekiem priekšā :D
@_ Andrius intervētājiem.
@_ Andrius ,,padirslis,, nav ateja 😀.
Un jautājums, vai jūs personīgi zināt ko nozīmē lāčpīzda? (Jā/nē?)
Ja ziniet, lūdzu pagaidām skaļi nesakiet. Lai cilvēki var minēt.
lkm neviens nevar iebraukt :D
Kaunies. Latvieši tā nerunā.
Nebūtu jājauc latgaļu valodu ar latgaliešu. Latgaļu valodu nezina ne latgalieši, ne pārējie latvieši.
kauns kauns :(
Pff. Šis neparāda cik labi citu izlokšņu runātāji varētu saprasties ar tiem kas runā aukšemnieku nesēliskajās dziļajās latgaliskajās izloksnēs, jo dzīvē kad kāds kaut ko nesaprot tu mēģinātu viņiem paskaidrot citiem vārdiem nevis liktu minēt atkal pasakot tieši to pašu.
LOL kadi divaiņi es pat zinu dažus vārdus latgaliski un man ir tikai 12
Dīvaiņi, jo nezin latgaliski? Es no kurzemes un ne reizi nēesmu dzirdējis kādu uz ielas runājot latgaliski.
***** es gan dzirdu ka tetis lamajas pa telefonu latgaliski lol
nu ko var teikt, esi lepns par sevi ;)
RadicaL ne tak es tikai lamu vardus :P
Fidel Castro malacis jo ta ir ridziniekiem
Latgali pat nav Latviesi
+Latvian Dank Memes Tu gēnij Latgaļu valoda ir Latvijā un pasaulē atzīta kā etnogrāfiskā valoda. Latvijā, Latgaļi visur var runāt savā izloksnē. tāpat kurzemei, zemgalei un sēlijai ir sava izloksne. ja nesaproti nevajag ienīst, vajag pamācīties. es pats dzīvoju Latgalē un nez kāpēc es māku runāt Latgaliski. p.s. aizmirsu pateikt ka Latgaļu un Malēniešu Latgaļu valodas ir senākas par latviešu valodu. visas ir baltu valodas. Malēniešu latgaļu valodu izmanto pat lai atšifrētu seno baltu valodu, jo tā ir vistuvākā saprotamā baltu valoda.
+Latvian Dank Memes nu nav tā, nav. ja gribēsi sapratīsi. viņa tik uzdod tos ne visiem pat latgaļiem saprotamus vārdus. vēl Latgaļu valoda katrā rajonā atšķiras jo tā ir sena valoda. vienu vārdu Latgaliski katrā rajonā var izrunāt savādāk, tāpēc te kommentos daudzi latgaļi saka ka nesaprot
Un tagad padomā cik niecīga Latvija un "varenie" latvieši būtu bez latgaļiem un Latgales novada.
TasNavTV ko latgale tādu ''varenu'' paveica?pieņēma krievu imigrantus tikai?
+Latvian Dank Memes Mēs jau tā esam sīka valsts ar mazu iedzīvotāju un tu vēl gribi no kaut kā atteikties...
Чиули поступили чрезвычайно выгодно для себя вычеркнув из истории древних латгальцев как национальность и назвав их язык диалектом. Латгальцы сами виноваты в своем положении, закон о языках написан с «тихого позволения» самих латгальцев. Пусть скажут спасибо латышам, что на карте Латгалию оставили...
У нас такая самая ситуация с Samogitians в данном моменте он диалект раньше был язик.
Toljko slogo latish i pridnalezhit k Latgalije. Kurshi ne imejut dazhe blizko zvuka slogu Lat.
Atradies Latgales un latgaliešu patriots, kurš pie latviešu sižeta raksta krieviski. Visur moskovītam savi netīrie pirksti jāiebāž. Nu nav latgalieši nekādi krievi un nekāda Donbasija te jums neizdosies.
@@tetris136 , vēl viens dižs politiskais filologs atradies
@@konradkurland5090 Tu esi piederigs Latgaļu saimei, lai kaut ko melstu? Ej ka tu dirst vecīt!
Jobanie lauki🤦♂️🤦♂️
Un par karoti runājot: Stiglovas pagastā un Pušmucovas pagastā par karoti saka- ložka (o - izrunā kā divskani). Gan лизать gan ложка ir krievu valoda. Tas ir tāds pats kropļojums, kā "pričene" vai "besis". No krievu valodas pārņemti slengi. Tā saucamā "latgaļu valoda" ir sakropļota latviešu valoda un rusifikācijas rezultāts.
vot i ned----- ec visu bernibu Stiglova nodzivoju un nekadas ložkas nebija ližeika i nejauc te
Latviešu valoda ir sakrūpļuota latgaļu volūida
Faimja Turlaja .Tātad latgalis Jānis Pliekšāns aka Rainis, būs to latgaļu dialektu "izkropļojis", pārvēršot to daiļā literārā valodā.
+Steus Sleimass
Tu putrojies savā teiktajā. Šeit tu saki, ka krievu valoda ir baltu valodu saimes daļa, citā komentārā tu teici, ka ir tāda baltu-slāvu pirmvaloda. Varu tevi apbēdināt, tā nav:
"... No pārējām indoeiropiešu valodām vistuvākās radinieces baltu valodām ir slavu (austrum-,dienvid- un rietumslavu) valodas. Radniecības sakari starp slavu un baltu valodām ir nenoliedzami visai cieši un ar tiem saistītās vienādības šo valodu starpā ir visai spilgtas (sk. par tām nupat pieminētās Endzelīna gramatikas 18. lappusē), īsos vārdos tās nespeciālistam grūti raksturojamas. Grūts ir arī jautājums, kā tieši jāiedomājas šī radniecība starp slavu un baltu valodām tās pirmatnējākā pakāpē. Kā zināms, pēc parastās indoeiropiešu valodu radniecības schēmas mums jāatzīst, ka atsevišķas baltu valodas ir izveidojušās no kopējas pirmbaltu valodas un atsevišķas slavu valodas no kopējas pirmslavu valodas. Jautājums nu ir tāds, vai slavu un baltu valodu lielās vienādības dēļ nav jāatzīst, ka ir pastāvējusi jau pirmatnējākā ciešāka kopība starp slavu un baltu valodām, iekams vēl nebija izveidojusies atsevišķa kopēja pirmslavu valoda un atsevišķa kopēja pirmbaltu valoda, t.i. vai nav pastāvējusi kāda vēl vecāka šo valodu attīstības pakāpe, un proti - kopēja slavobaltu pirmvaloda, kas tad prasa, lai mēs atzītu arī kopēju slavo-baltu pirmdzimteni, resp. arī atsevišķu slavo-baltu kopdzīves laikmetu. No šīs slavo-baltu pirmvalodas tad tikai vēlāk būtu izveidojušās abas pirmvalodas - slavu un baltu. Citādāks šā jautājuma formulējums tomēr būtu tāds, vai šāda kopēja slavo-baltu pirmvaloda vispār jebkad ir pastāvējusi un vai nav pareizāk tomēr domāt, ka tiklab slavu, kā arī baltu pirmvaloda jau pašā sākumā ir bijušas patstāvīgas pirmvalodas un atiet atpakaļ katra tieši uz kopējo indoeiropiešu pirmvalodu. Novērojamā ciešākā vienādība starp slavu un baltu valodām tad būtu izveidojusies vēlāk, abām šo valodu grupām samērā tuvu kaimiņos esot un uzturot savā starpā arī ciešākus lingvistiski kulturālus sakarus. Sākumā šie jautājumi tika diskutēti vairāk tīri zinātniskā plāksnē, cik tālu toreiz zināšanas par atsevišķām valodām vispārīgi sniedzās, un uz tīri zinātniskiem pamatiem jau 1908. g. slavenais franču lingvists Meijé (Meillet) savā grāmatā Les dialectes indoeiropéens aizstāvēja domas, ka ciešāka balto-slavu valodu vienība neesot pierādāma. Vēl jaunākajos laikos, arī baltu tautām kultūrā spēcīgākām un pašapzinīgākām kļūstot, jautājumam pievienojās zināma nacionāli polītiska pieskaņa, kas atklāti, saprotams, nekur izteikta netika. Šis otrs jautājuma formulējums piešķiŗ lielāku patstāvību un neatkarību baltu pirmvalodai, un tādēļ mūsu dienu zinātnieki, kas līdzās zinātniskiem motīviem tomēr gribējuši atzīt un arī atzīst baltu tautas un baltu valodas tiešām par pilntiesīgām un pielīdzināmām citām indoeiropiešu tautām un valodām, ir pēc iespējas arī turējušies un turas vēl tagad pie šā otra uzskata. Turpretī zinātnieki, kas pieder pie tautām, kuŗas baltu tautas to samērā niecīgā skaitliskā lieluma un samērā nelielās vai arī pat tieši nepatīkamās polītiskās un kulturālās nozīmes dēļ tur par mazvērtīgām un sev nepieņemamām, nereti jau tāpēc vien aizstāv pirmo uzskatu, piem. krievu un arī daži poļu zinātnieki. Tomēr objektīvi zinātniski šāds uzskats droši pierādāms nav, kā to vēl 1951. g. savas Latviešu valodas gramatikā ir formulējis nelaiķis prof. Endzelīns, sacīdams: „No visiem indoeiropiešu pirmvalodas atzarojumiem baltu valodām vistuvāk rada ir slavu valodas; tomēr nav iespējams noteikt kādu īpašu slavo-baltisku pirmvalodu, varbūt vienīgi kādu ciešāku saskares posmu.” - No jaunākiem pētniekiem jautājumu par indoeiropiešu valodu sazarošanu un savstarpēji radnieciski territoriālām attieksmēm visai sīki ir pētījis Maincas prof. Valt. Porcigs savā 1954. g. iznākušajā darbā „Die Gliederung der idg. Sprachen.” Arī viņš, nenoliegdams ciešo radniecību slavu un baltu valodu starpā, tomēr nekur neuzsveŗ nekādu vienotu un kopēju slavo-baltu pirmvalodu, bet runā par slavu un baltu valodu saimi katru atsevišķi un par katru kā par pilnīgi no kādas citas saimes neatkarīgu. Ka šo abu pirmvalodu novadi atradušies jau ilgus laikmetus, tagad varbūt jau pat labi vairāk kā divi gadu tūkstošus kaimiņos, tas nenoliedzams. Tomēr vēl attālākā pagātnē relatīvi necik tālu no slavu un baltu mītnēm bijušas arī ģermāņu, illiriešu un pat tocharu cilšu un valodu mītnes. Tādēļ objektīvi nav nekāda pamata domāt par kādu ciešāku baltu atkarību savas izcelsmes vai arī kultūras izveidošanās ziņā no slaviem. Pēdējā iespēja ir neticama jau tāpēc vien, ka slavi savā pirmdzimtenē kultūras ziņā bijuši stipri vien ieslīguši atpakaļ pirmatnējā mežonībā, pūdēdami pa daļai pat kopējās indoeiropiešu pirmtautas kultūras sasniegumus, kā to jau šā g.s. 30-os gados pierādījis savos rakstos prof. M. Fasmers (Vasmer). Turpretī baltu kultūras tapšanas gaitā šāds regress nav novērojams, un jau tādēļ vien jāatzīst, ka pirmbaltu kultūra bijusi par pirmslavu kultūru pat augstāka. Ka zināma slavu kultūras ietekme baltu tautās un valodās novērojama vēlākos laikmetos, kad atsevišķas baltu ciltis jau kā patstāvīgas etniskas vienības nāca sakarā ar dažādām skaitliski daudz lielākām un pa plašākām territorijām izplatītām slavu ciltīm ar jau relatīvi augstāku kultūru un tā pakļāvās zināmai slavu kultūras ietekmei, tas, zināms, nav noliedzams. Vēl jāpiezīmē, ka pašos jaunākajos laikos baltu archaiologi un pat poļu archaiologs Kostrzevski (J. Kostrzewski) nācis pie atziņas, ka arī pēc archaioloģijas aizrādījumiem jau jaunākajā akmens laikmetā (ap 2700 g. pr. Kr.) un it īpaši vidējā bronzas laikmeta II un III periodā (starp 1500.-100. g. pr. Kr.) baltu kultūra, kaut tā atradusies tuvu kaimiņos slavu kultūrai, tomēr pastāvējusi jau kā patstāvīga kultūra starp Daugavu un Vislu. (Par visiem šiem jautājumiem interesantas ziņas sniedz 1959. g. janvārī mirušais latviešu archaiologs Bonnas universitātes mācības spēks Eduards Šturms savā rakstā Die baltisch-slavischen Beziehungen in vorgeschichtlicher Zeit rakstu krājumā In honorem Endzelini, Chicago, 1960, 149.-155. lpp.). Un it īpaši jaunākajā akmens laikmeta (neolitikā) beidzamajā posmā (tātad ap 200 gadu pr. Kr.) par kādu tuvumu starp slaviem un baltiem kultūras ziņā nevarot būt ne runas. Toties par baltu kultūras grupas pastāvēšanu visā bronzas laikmetā nevarot būt nekādu šaubu.
Atstājot pie malas dažādas cita citai sekojušas jaunākā akmens laikmeta kultūras pakāpes un to variācijas ar to dažādiem nosaukumiem (kausu kultūra, laivas cirvju - Bootax-kultur - un atsevišķu kapu - Einzelgrabkulturen -, bet it sevišķi tā saucamo piltuves kausu - Trichterbecher - kultūra) jāsaka tikai, ka šai laikmetā nekādas ciešākas saskaņas starp kultūrām, kas būtu atzīstamas par slavu, nav. - Toties Jāatzīst, ka jaunākajā akmens laikmetā pastāvējusi plaša austrumindoeiropiešu kultūras vienība, no kuŗas tad vēlāk izveidojusies šaurāka, bet tomēr patstāvīga baltu un tāda pati slavu kultūras vienība. Nobeigumā (155. lpp.) Ed. Šturms saka; „No apcerētiem archaioloģijas faktiem jāsecina, ka nevar būt nekāds balto-slavu vienības posms un ka balti un slavi cēlušies no Austrumeiropas kopējās indoeiropiešu tautas, tā saucamās bedru kapu kultūras (Grubengrabkultur) nesējas, dažādām sīkākām lokālām grupām. Izplatīdamies pa Vidus un Ziemeļeiropu, viņi pārklājušies pāri dažādām tuvu radnieciskām rietumindoeiropiešu tautu grupām, kas cēlušās no tā saucamās piltuves kausu kultūras pēctecēm.” ..."
Es nedomāju neko, es vnk saku, ka tādas baltu-slāvu pirmvalodas nebija. To citu komentāru es izdzēsu. Droši vien, arī šo izdzēsīšu, jo vienmēr beigās nonāku pie secinājuma, ka man neinteresē citu cilvēku viedoklis. Es tik un tā uzskatu, ka latgaļi ir pārāk draudzīgi ar okupantiem un ir jau neatgriezeniski sajaukušies. Paši vainīgi, un tad lai nebrīnās, ka viņus angļu filmās attēlo kā donbasu un putina mīļus.
lizeika nebija jarunā kā ļižeika? jo man vecmamma tā saka :/