Sarunu biedri ir interesanti. Intervētājs, vismaz šajā epizodē demonstrē izcilu aizspriedumainību, jāattīsta kritiskā domāšana. Daudzi cilvēki ir kādā jomā veiksmīgi un tad viņiem liekas, ka viņi ir gudri visur. Nav gudri visās jomās.
Šī epizode pierāda, ka var diskutēt par nopietnām tēmām interesantā veidā. Patika abu viesu godīgums un atklātība. Īpaši vērtīgas bija pārdomas par Latvijas izaugsmes iespējām. Paldies par kvalitatīvu saturu!
Andri, es par Tevi balsoju, jo uzskatīju, ka esi godīgs, t.sk., dari tā, lai Latvijā nenotiktu augļošana; tauta saņemtu cilvēka cienīgu atalgojumu. Bet esmu smagi vīlusies, tik nelāga sajūta. Nekad neietu pie augļotāja uz sarunu, amorāli. Protams, ka sarunu neskatos.
Galvenā kļūda ir vispārināšana. Ir vietas, kur raujas melnās miesās, bet citur knapi atsēž stundas. Takā tā nav kadru problēma. Drīzāk birokrātiskā aparāta sarežģītības un nepārskatāmības vaina, kas neļauj analizēt un efektīvi novērst šādus trūkumus.
Izskatās, ka ir pienācis brīdis uz Virzienu sākt aicināt “sliņķus” no valsts pārvaldes. Varbūt tomēr ir kāds cerību stars mainīt/uzlabot Broka kunga (un ne tikai) radušos viedokli par valsts pārvaldes iestādēm un to darbiniekiem…👌
Hmmm … kāpēc izglītība visu valsts pārvaldītāju runās vienmēr ir trešajā un tālāk vietās? Kad runā uzņēmēji - izglītošanās vienmēr ir vispirms un tad nāk visa cita dažādība
Andža ticis labā robā un tikko normāli iesēdies krēslā, bet Armands grib paaugstināt viņa efektivitāti vai atlaist no darba😅 Andža nesaprot kā Armandam kas tāds varēja ienākt prātā😅
Termins "sociālisms" meklējams latīņu valodas vārdā "sociare", kas tulkojams kā "apvienot" vai "dalīties". Šis latīņu valodas termins ir saistīts ar "societas" - terminu romiešu un viduslaiku tiesībās, kas apzīmēja biedrošanos, sadraudzību vai līgumu, kas noslēgts starp brīviem cilvēkiem. Ir jāsaprot, ka "Sociālisms" kā parādība (vienalgā kā Tu to sauksi: sociāldemokrātija, kara sociālisms utt) nevar tikt utverts kā gala mērķis. Tas ir pārejas periods, kā ietvarā tiek mainīta sabiedriskā kārtība, sadarbības sistēma! Ko, kā un kāpēc mēs kautko darām!? Ja nav skaidri noteikta nākotnes koncepcija, kurā tiek saprotami definēts tas, kur sabiedrība kā kolektīvs vēlas nonākt, tad rodas vieta visādiem "ģeniāliem" tirgoņiem iepārdot kārtējo "Laimes Lāci", ar kura palīdzību veikt sabiedrības izģērbšanu. Tādējādi, laikā, kad dzirdi, ka mēs ejam uz sociālismu, patiesībā Tevi izģērbj labi organizēts mazākums, kas zin un saprot vairāk par Tevi. Turpinājumā citāts no darba: "Par saimnieciskās dzīves pārvaldības kultūru" (Administrēšana un pārvaldība, uzņēmējdarbības vadības organizācijas piemērs balstoties uz pilnu vadības funkciju, vai, Ievads "Mikroekonomikā") "...Sabiedriskā darba apvienošanā, privāto un publisko īpašumtiesību jēdzieni ir saistīti ar profesionālisma sociālo sadalījumu un tā reproducēšanu paaudžu maiņu ietvarā. Šīs tiesības jēgpilni atklājas caur to, kā tiek veidots vadītāju loks. Īpašumtiesības ir privātas, ja visam iesaistītajam personālam ražošanas līdzekļu uzturēšanā, nav reālu iespēju nekavējoties no vadības atbrīvot tos, kas nav attaisnojuši deliģēto uzticību un, iecelt no sava vidus vai pieņemt darbā jaunus vadītājus. Tas ir, kad kuģa komanda nevar no sava vidus deleģēt vadības funkciju sev pieņemamam kandidātam vai noalgot kādu no ārpuses. Privātās īpašumtiesības var būt gan individuālas, gan korporatīvas. Īpašumtiesības ir kolektīvas (publiskas), ja vadītāji, kuri nepilda sev deliģēto pienākumu uzturēt/uzlabot vadības kvalitāti, ir zaudējuši kolektīva uzticību un nekavējoties var tikt izslēgti no vadības sfēras, pēc ražošanas līdzekļu kopas apkalpojošā personāla iniciatīvas, kas tiek balstīta uz nosacījumu: ka vadības struktūras sociālā bāze, nav atsevišķi noslēgta sociālā grupa (kasta), kurā citu sociālo grupu pārstāvjiem un to pēctečiem ieeja ir slēgta. Publiskās īpašumtiesības uz jebko, pēc savas pārvaldības būtības nevar tikt aptvertas ar likumu, jo, ja dominē uzskats, ka publiskais "de iure" ir bezīpašnieks "de facto", tad bezīpašnieks "de facto" kļūs par privāto personisko vai korporatīvo. Turklāt tiesības atstādināt vadītāju no amata var būt noderīgas tikai tad, ja personāls apzinās, ka vienīgais atstādināšanas iemesls ir vadītāja nespēja vadīt procesus atbilstoši kopienas atbalstītajai koncepcijai par sabiedrisko dzīvi. Jo īpaši, iemesls tūlītējai atstādināšanai var būt tas, ka kāds izmanto vadītāja amatu, lai personiski un ģimenes klana ietvaros, iedzīvotos uz kolektīva kopējo resursa bāzes. Turpretī tās pašas tiesības, bezatbildīga pūļa un parazītisku lumpeņu rokās, no vadības sfēras izstums viskvalificētākos un gādīgākos vadītājus, tos aizstājot ar runātājiem, kuri savu nekompetenci dēvēs par padoto sabotāžu. Un vēl pirms viņus izdzīs no ieņemamajiem amatiem, tie nodarīs daudz skādes; viņu "valdīšanas" laikā tautas labklājību izlaupīs paši lumpeņi. Kas līdzīgs notika 90.gados - privatizācijas un "demokratizācijas" laikā, kad visas valsts mērogā notika pāreja uz kapitālismu. Citiem vārdiem sakot, tiesības uz valsts īpašumu balstās uz sabiedrību integrējošo indivīdu pasaules uzskatu sistēmu un neapzināti (automātiski) reproducētām kultūras tradīcijām, nevis uz juridiskām deklarācijām. Tas pirmkārt paredz to, ka sabiedrības kultūrā un tās psiholoģijā ir jāparādās atbilstošai tikumiski-ētiskai pasaules uzskatu sistēmai (pamatam), kurā īpašumtiesības uz kolektīvi izmantotiem ražošanas līdzekļiem, neatkarīgi no to juridiskās formas tiek saprastas kā publiskas. Tikai tad sabiedriskā īpašuma dominēšana "de facto" izpaudīsies juridiski. Ja, bez atbilstoša tikumiski-ētiskā un filozofiskā pamata, pastāv tikai juridiskas formas, tad "publiskais" īpašums ir nolemts kļūt par negodprātīgu pārvaldnieku korporatīvo privātīpašumu. Tas ir vēl viens iemesls tam, kāpēc kapitālisms tīrā veidā nekad neuzplauks un "pilsoniskā sabiedrība", kā to saprot "liberāļi", nerealizēsies. Privātīpašums var būt gan privāts, gan "elitāri" korporatīvs. Pēdējā gadījumā tas var izskatīties pēc formas kā publiskais īpašums. LPSR "visas tautas" un kooperatīvi-kolhozu saimniecību īpašums, formāli juridiski parādījās kā valsts īpašums, bet "elites" izolētības un sociālās kontroles trūkuma pār "nomenklatūras" birokrātiju dēļ, kas paaudžu paaudzēs sāka reproducēties dinastiju veidā, viss "publiskais" īpašums ar pārējo iedzīvotāju piekrišanu kļuva "elitāri"-korporatīvs. Tā izpaudās iedzīvotāju patiesā tikumiski-ētiskā apziņa, kas tolaik dominēja bezpartejiskās sabiedrības vidū un Komunistiskajā partijā. "Perestroikas" un "demokratizācijas" laikā, šis reālais dzīves fakts tika vienkārši juridiski nostiprināts. ..." Citāta beigas. Bez tam ir būtiski izprast katra termina saturisko jēgu. Jo arī pats koncepts "Kapitālisms" ir tikai funkcija (instruments), nevis iekārta, galamērķis.. Un ir vērts pavērot to kā procesi tiek vadīti/koordinēti dabā.. tur komunisms un kapitālisms iet roku rokā, un kamēr viens atbild par kopējo labumu, tikmēr otrs par nākamo evolūcijas posmu nezināmajā..
Tā nauda aizplūst ceļojumos; viss, ko es dzirdu un novēroju, ir tas, ka sabiedriskā sektora cilvēki masveidā ceļo, aizvedot ievērojamu naudas summu prom.
Pusdienu nauda, lol, jau sen ēdu pusdienas pārsvarā mājās. Personīgi velku visu savu ģimeni viens, protams, man -50 EUR traģēdiju neveidos, bet tāds princips ir dzelžains: ja maksā visus nodokļus godīgi, tad arī ciet tālāk, no tā parādi mazāk Valstij nepaliek!
Cilvēks ir mazliet egoists un tādam ir jābūt. Nevar salīdzināt ģimeni ar sabiedrību, kur ģimenē valda beznosacījuma atbalsts, bet sabiedrībā tas ir daudz mazāks, jo sabiedrībā esam pārāk atšķirīgi un attālināti viens no otra.
Sarunu biedri ir interesanti. Intervētājs, vismaz šajā epizodē demonstrē izcilu aizspriedumainību, jāattīsta kritiskā domāšana. Daudzi cilvēki ir kādā jomā veiksmīgi un tad viņiem liekas, ka viņi ir gudri visur. Nav gudri visās jomās.
Šī epizode pierāda, ka var diskutēt par nopietnām tēmām interesantā veidā. Patika abu viesu godīgums un atklātība. Īpaši vērtīgas bija pārdomas par Latvijas izaugsmes iespējām. Paldies par kvalitatīvu saturu!
Apsveicu visu komandu ar 10K🎉
Paldies par viedokļiem🤝😁🤝
Andri, es par Tevi balsoju, jo uzskatīju, ka esi godīgs, t.sk., dari tā, lai Latvijā nenotiktu augļošana; tauta saņemtu cilvēka cienīgu atalgojumu. Bet esmu smagi vīlusies, tik nelāga sajūta. Nekad neietu pie augļotāja uz sarunu, amorāli. Protams, ka sarunu neskatos.
Latvijā 70% iedzer vismaz 3x nedēļā..
Andžam nav taisnība par to valsts birokrātiskā aparāta efektivitāti😅
Galvenā kļūda ir vispārināšana. Ir vietas, kur raujas melnās miesās, bet citur knapi atsēž stundas. Takā tā nav kadru problēma. Drīzāk birokrātiskā aparāta sarežģītības un nepārskatāmības vaina, kas neļauj analizēt un efektīvi novērst šādus trūkumus.
Ja ir slikta darbu plānošana , tad var rauties melnu muti, bet tas jau nenozīmē , ka ar efiktivitāti viss labi @@jackdaniel2623
Izskatās, ka ir pienācis brīdis uz Virzienu sākt aicināt “sliņķus” no valsts pārvaldes. Varbūt tomēr ir kāds cerību stars mainīt/uzlabot Broka kunga (un ne tikai) radušos viedokli par valsts pārvaldes iestādēm un to darbiniekiem…👌
Hmmm … kāpēc izglītība visu valsts pārvaldītāju runās vienmēr ir trešajā un tālāk vietās? Kad runā uzņēmēji - izglītošanās vienmēr ir vispirms un tad nāk visa cita dažādība
Klau, es parasti nepievēršu uzmanību podkastiem, bet šo noskatījos līdz galam.
Andža ticis labā robā un tikko normāli iesēdies krēslā, bet Armands grib paaugstināt viņa efektivitāti vai atlaist no darba😅 Andža nesaprot kā Armandam kas tāds varēja ienākt prātā😅
Termins "sociālisms" meklējams latīņu valodas vārdā "sociare", kas tulkojams kā "apvienot" vai "dalīties". Šis latīņu valodas termins ir saistīts ar "societas" - terminu romiešu un viduslaiku tiesībās, kas apzīmēja biedrošanos, sadraudzību vai līgumu, kas noslēgts starp brīviem cilvēkiem.
Ir jāsaprot, ka "Sociālisms" kā parādība (vienalgā kā Tu to sauksi: sociāldemokrātija, kara sociālisms utt) nevar tikt utverts kā gala mērķis. Tas ir pārejas periods, kā ietvarā tiek mainīta sabiedriskā kārtība, sadarbības sistēma! Ko, kā un kāpēc mēs kautko darām!? Ja nav skaidri noteikta nākotnes koncepcija, kurā tiek saprotami definēts tas, kur sabiedrība kā kolektīvs vēlas nonākt, tad rodas vieta visādiem "ģeniāliem" tirgoņiem iepārdot kārtējo "Laimes Lāci", ar kura palīdzību veikt sabiedrības izģērbšanu. Tādējādi, laikā, kad dzirdi, ka mēs ejam uz sociālismu, patiesībā Tevi izģērbj labi organizēts mazākums, kas zin un saprot vairāk par Tevi.
Turpinājumā citāts no darba: "Par saimnieciskās dzīves pārvaldības kultūru" (Administrēšana un pārvaldība, uzņēmējdarbības vadības organizācijas piemērs balstoties uz pilnu vadības funkciju, vai, Ievads "Mikroekonomikā")
"...Sabiedriskā darba apvienošanā, privāto un publisko īpašumtiesību jēdzieni ir saistīti ar profesionālisma sociālo sadalījumu un tā reproducēšanu paaudžu maiņu ietvarā. Šīs tiesības jēgpilni atklājas caur to, kā tiek veidots vadītāju loks.
Īpašumtiesības ir privātas, ja visam iesaistītajam personālam ražošanas līdzekļu uzturēšanā, nav reālu iespēju nekavējoties no vadības atbrīvot tos, kas nav attaisnojuši deliģēto uzticību un, iecelt no sava vidus vai pieņemt darbā jaunus vadītājus. Tas ir, kad kuģa komanda nevar no sava vidus deleģēt vadības funkciju sev pieņemamam kandidātam vai noalgot kādu no ārpuses. Privātās īpašumtiesības var būt gan individuālas, gan korporatīvas.
Īpašumtiesības ir kolektīvas (publiskas), ja vadītāji, kuri nepilda sev deliģēto pienākumu uzturēt/uzlabot vadības kvalitāti, ir zaudējuši kolektīva uzticību un nekavējoties var tikt izslēgti no vadības sfēras, pēc ražošanas līdzekļu kopas apkalpojošā personāla iniciatīvas, kas tiek balstīta uz nosacījumu: ka vadības struktūras sociālā bāze, nav atsevišķi noslēgta sociālā grupa (kasta), kurā citu sociālo grupu pārstāvjiem un to pēctečiem ieeja ir slēgta.
Publiskās īpašumtiesības uz jebko, pēc savas pārvaldības būtības nevar tikt aptvertas ar likumu, jo, ja dominē uzskats, ka publiskais "de iure" ir bezīpašnieks "de facto", tad bezīpašnieks "de facto" kļūs par privāto personisko vai korporatīvo. Turklāt tiesības atstādināt vadītāju no amata var būt noderīgas tikai tad, ja personāls apzinās, ka vienīgais atstādināšanas iemesls ir vadītāja nespēja vadīt procesus atbilstoši kopienas atbalstītajai koncepcijai par sabiedrisko dzīvi. Jo īpaši, iemesls tūlītējai atstādināšanai var būt tas, ka kāds izmanto vadītāja amatu, lai personiski un ģimenes klana ietvaros, iedzīvotos uz kolektīva kopējo resursa bāzes.
Turpretī tās pašas tiesības, bezatbildīga pūļa un parazītisku lumpeņu rokās, no vadības sfēras izstums viskvalificētākos un gādīgākos vadītājus, tos aizstājot ar runātājiem, kuri savu nekompetenci dēvēs par padoto sabotāžu. Un vēl pirms viņus izdzīs no ieņemamajiem amatiem, tie nodarīs daudz skādes; viņu "valdīšanas" laikā tautas labklājību izlaupīs paši lumpeņi. Kas līdzīgs notika 90.gados - privatizācijas un "demokratizācijas" laikā, kad visas valsts mērogā notika pāreja uz kapitālismu.
Citiem vārdiem sakot, tiesības uz valsts īpašumu balstās uz sabiedrību integrējošo indivīdu pasaules uzskatu sistēmu un neapzināti (automātiski) reproducētām kultūras tradīcijām, nevis uz juridiskām deklarācijām. Tas pirmkārt paredz to, ka sabiedrības kultūrā un tās psiholoģijā ir jāparādās atbilstošai tikumiski-ētiskai pasaules uzskatu sistēmai (pamatam), kurā īpašumtiesības uz kolektīvi izmantotiem ražošanas līdzekļiem, neatkarīgi no to juridiskās formas tiek saprastas kā publiskas. Tikai tad sabiedriskā īpašuma dominēšana "de facto" izpaudīsies juridiski. Ja, bez atbilstoša tikumiski-ētiskā un filozofiskā pamata, pastāv tikai juridiskas formas, tad "publiskais" īpašums ir nolemts kļūt par negodprātīgu pārvaldnieku korporatīvo privātīpašumu.
Tas ir vēl viens iemesls tam, kāpēc kapitālisms tīrā veidā nekad neuzplauks un "pilsoniskā sabiedrība", kā to saprot "liberāļi", nerealizēsies.
Privātīpašums var būt gan privāts, gan "elitāri" korporatīvs. Pēdējā gadījumā tas var izskatīties pēc formas kā publiskais īpašums. LPSR "visas tautas" un kooperatīvi-kolhozu saimniecību īpašums, formāli juridiski parādījās kā valsts īpašums, bet "elites" izolētības un sociālās kontroles trūkuma pār "nomenklatūras" birokrātiju dēļ, kas paaudžu paaudzēs sāka reproducēties dinastiju veidā, viss "publiskais" īpašums ar pārējo iedzīvotāju piekrišanu kļuva "elitāri"-korporatīvs. Tā izpaudās iedzīvotāju patiesā tikumiski-ētiskā apziņa, kas tolaik dominēja bezpartejiskās sabiedrības vidū un Komunistiskajā partijā. "Perestroikas" un "demokratizācijas" laikā, šis reālais dzīves fakts tika vienkārši juridiski nostiprināts. ..." Citāta beigas.
Bez tam ir būtiski izprast katra termina saturisko jēgu. Jo arī pats koncepts "Kapitālisms" ir tikai funkcija (instruments), nevis iekārta, galamērķis.. Un ir vērts pavērot to kā procesi tiek vadīti/koordinēti dabā.. tur komunisms un kapitālisms iet roku rokā, un kamēr viens atbild par kopējo labumu, tikmēr otrs par nākamo evolūcijas posmu nezināmajā..
Tā nauda aizplūst ceļojumos; viss, ko es dzirdu un novēroju, ir tas, ka sabiedriskā sektora cilvēki masveidā ceļo, aizvedot ievērojamu naudas summu prom.
Ceļo tie, kuriem patīk, vismaz manā burbulī.
Kas tas buus par darbinieku, kas gadiem nespeej atdot liidz 5000eur? Murgs
Pusdienu nauda, lol, jau sen ēdu pusdienas pārsvarā mājās. Personīgi velku visu savu ģimeni viens, protams, man -50 EUR traģēdiju neveidos, bet tāds princips ir dzelžains: ja maksā visus nodokļus godīgi, tad arī ciet tālāk, no tā parādi mazāk Valstij nepaliek!
Nesaprotu kapec jusu shovu sauc 'Dirsiens'? Kads var paskaidrot?
D irzviens vien ir. Šo sarunu nespēju paklausīties, bet vairāk savau laiku netērēšu.
Publiskais sektors uztur privāto sektoru (c) Šuvajevs
Tā var tik teikt tikai filozofs, kas noķēris dzenu un levitē savā pasaulē.
Cilvēks ir mazliet egoists un tādam ir jābūt. Nevar salīdzināt ģimeni ar sabiedrību, kur ģimenē valda beznosacījuma atbalsts, bet sabiedrībā tas ir daudz mazāks, jo sabiedrībā esam pārāk atšķirīgi un attālināti viens no otra.
Turpmāk arī plānotas partiju reklāmas?