Ļoti iedvesmojoša saruna. Tā bija kā dopamīns manām smadzenēm. Paldies Laura, ka Tu atrodi tik iedvesmojošus cilvēkus, kuros ir milzīgs prieks klausīties.
Paldies par sarunu! No šīs epizodes paņemšu šo gaidīšanas prieku - nebiju prātā salicis kopā, ka tā var pagarināt prieku/laimi, piemēram, par to pašu ceļošanu runājot (pretēji šim konceptam vienmēr uztvēru, ka prieks/laime ir tikai pašā procesā - tā nedēļa, divas vai kā nu kuru reizi). Tomēr savādi likās, ka runājot par laimi neizskanēja oksitocīns. Lielu uzsvaru likāt uz dopamīnu, ko vairāk uztveru kā gandarījuma hormonu (ja 'pareizi' iegūts). Kas ir ļoti svarīgs un visiem vajadzīgs, lai justos jēgpilni, sajustu progresu dažādās jomās u.t.t.. Oksitocīnu, kopš par to uzzināju, bieži pat apzināti cenšos radīt - caur tuvību (pamatā tieši fizisku - apskāvieni, bučas, pat kāju saskaršanās, skatoties kopīgi filmu) ar bērnu, sievu, iespējams citiem sev svarīgiem cilvēkiem. Rezultāts gan, cik saprotu pa īstam ir jūtams tikai ilgtermiņā (pretēji dopamīnam, ja vien runa nav par milzīgu projektu/panākumu u.c.). Tāpēc man ir pamats domāt, ka šis varētu būt svarīgs pamats laimei, jo rezultāts ir ilgtermiņa tuva saikne ar sev svarīgajiem, tāda labsajūta, ģimenisks miers. Varbūt kādā no iepriekšējām epizodēm esat par to runājuši. Mērķis nekādā ziņā nebija kritizēt, jo Jūs veicat milzīgu darbu sabiedrības izglītošanā. Veiksmi!
Paldies jums - Laura un Sandra ! Klausos interviju ziemas vakarā, vairojot savu serotonīnu ar saldējuma palīdzību un ļoti priecājos jūs abas redzēt! Tik forša, cilvēcīga saruna un arī noderīgi pieturpunkti, pie kuriem vienmēr atgriezties! 💖
Paldies par burvīgo sarunu! 🙌 ļoti interesanti! Jogā māca, ka pilnīga laime iespējama tikai tad, kad no visa var atteikties un cilvēkam nekas vairs nav vajadzīgs. Ka nelaimju cēlonis ir mūsu vēlmes un griba vienmēr vairāk, augstāk, ātrāk, tālāk… Bet no neiroloģiskās puses skatoties, iznāk ka tas ar mūsu smadzenēm nemaz nav iespējams, vai arī cilvēks iekrīt depresijā?
Ļoti iedvesmojoša saruna. Tā bija kā dopamīns manām smadzenēm.
Paldies Laura, ka Tu atrodi tik iedvesmojošus cilvēkus, kuros ir milzīgs prieks klausīties.
Paldies par sarunu! No šīs epizodes paņemšu šo gaidīšanas prieku - nebiju prātā salicis kopā, ka tā var pagarināt prieku/laimi, piemēram, par to pašu ceļošanu runājot (pretēji šim konceptam vienmēr uztvēru, ka prieks/laime ir tikai pašā procesā - tā nedēļa, divas vai kā nu kuru reizi). Tomēr savādi likās, ka runājot par laimi neizskanēja oksitocīns. Lielu uzsvaru likāt uz dopamīnu, ko vairāk uztveru kā gandarījuma hormonu (ja 'pareizi' iegūts). Kas ir ļoti svarīgs un visiem vajadzīgs, lai justos jēgpilni, sajustu progresu dažādās jomās u.t.t..
Oksitocīnu, kopš par to uzzināju, bieži pat apzināti cenšos radīt - caur tuvību (pamatā tieši fizisku - apskāvieni, bučas, pat kāju saskaršanās, skatoties kopīgi filmu) ar bērnu, sievu, iespējams citiem sev svarīgiem cilvēkiem. Rezultāts gan, cik saprotu pa īstam ir jūtams tikai ilgtermiņā (pretēji dopamīnam, ja vien runa nav par milzīgu projektu/panākumu u.c.). Tāpēc man ir pamats domāt, ka šis varētu būt svarīgs pamats laimei, jo rezultāts ir ilgtermiņa tuva saikne ar sev svarīgajiem, tāda labsajūta, ģimenisks miers.
Varbūt kādā no iepriekšējām epizodēm esat par to runājuši. Mērķis nekādā ziņā nebija kritizēt, jo Jūs veicat milzīgu darbu sabiedrības izglītošanā. Veiksmi!
Sirsnīgs paldies, fantastiska saruna un ļoti interesanta, noderīga informācija 💕
Paldies jums - Laura un Sandra ! Klausos interviju ziemas vakarā, vairojot savu serotonīnu ar saldējuma palīdzību un ļoti priecājos jūs abas redzēt! Tik forša, cilvēcīga saruna un arī noderīgi pieturpunkti, pie kuriem vienmēr atgriezties! 💖
Lieliski dod pardomas un atdzinas , paldies❤️🔥
Milzīgs paldies, dāmas! 🌻
Paldies!
Paldies, superīga saruna!👍
Paldies! Man kā darbaholiķim ļoti noder šī saruna.
Paldies, Laura 🙏
❤️
Paldies par burvīgo sarunu! 🙌 ļoti interesanti! Jogā māca, ka pilnīga laime iespējama tikai tad, kad no visa var atteikties un cilvēkam nekas vairs nav vajadzīgs. Ka nelaimju cēlonis ir mūsu vēlmes un griba vienmēr vairāk, augstāk, ātrāk, tālāk… Bet no neiroloģiskās puses skatoties, iznāk ka tas ar mūsu smadzenēm nemaz nav iespējams, vai arī cilvēks iekrīt depresijā?
Paldies! Pievienojos komentētājiem, ka ljoti noderīgi un interesanti 🙏 Liek konkrēti pareflektēt ar sevi 👍
❤️