ReTV: Festivālā satiekas latviešu tradicionālā kultūra ar mūsdienīgo un starptautisko

Valmiermuižas etnomūzikas festivāls, kas šogad notiks jau septīto reizi, ir vērienīgākais ikgadējais etnomūzikas notikums Latvijā, kurā latviešu tradicionālā kultūra satiekas ar mūsdienīgo un starptautisko. Tā laikā varēs baudīt gan Latvijas, gan ārvalstu etnomūzikas izpildītāju uzstāšanos, gan piedalīties radošās meistarklasēs. Kā ierasts, festivāla noslēgumā notiks arī īpašas festivālam radītas uguns skulptūras iedegšana.
Valmiermuižā norit aktīva gatavošanās septītajam Valmiermuižas etnomūzikas festivālam, kas šogad norisināsies 6. jūlijā. Tajā tradicionālā kultūra savijas ar mūsdienīgo, piedāvājot apmeklētājiem iepazīt dažādas tradīcijas un baudīt muzikālu pieredzi kopā ar etnomūzikas izpildītājiem gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Šogad ārzemju viesi būs no Igaunijas, Lietuvas, Portugāles un Mongolijas. “Tas ir mūsu mērķis - parādīt to daudzveidīgo, lai nebūtu tikai viens priekšstats par to, kas ir etnomūzika, bet dažādās pasaules vietās skan dažādi,” saka festivāla organizatore Daina Zalāne.
Šī gada festivāla tēma ir “Svārstības”. Festivāla organizatore norāda, tās var būt gan vieglas un kustību veicinošas, gan pamatīgas un vecās kārtības izjaucošas, radot arvien jaunas pārmaiņas sabiedrībā, vidē un pašā cilvēkā. Arī šī gada festivāla meistarnīcās, apmeklētājiem būs iespēja apgūt gan sviesta kulšanu, vilnas velšanu un dažādu radošo skaņurīku spēli un izgatavošanu. Zalāne: “Tās svārstības var būt dažādas. Gan temperatūras svārstības, var arī būt sabiedrībā svārstības. Piemēram, kad akmentiņu iemet ūdenī, kad veidojas tie vilnīši kā tādas svārstības. Un šogad arī mums būs meistarnīcas visādas, amatnieki, kas tieši par šo tēmu veidos, kur varēs cilvēki nākt un kaut ko piedalīties.”
Viens no festivāla īpašākajiem un gaidītākajiem notikumiem ir uguns skulptūras iedegšana. Jau no festivāla pirmsākumiem skulptūru autors ir spāņu mākslinieks Džordi NN. Viņš šī gada festivālam rada tā tēmai atbilstošu skulptūru ar nosaukumu “Viļņošanās rezonanse”. Tās izgatavošanai izmantoti dažādi koka atgriezumi un koka jumtu šindeļi, kas nav ķīmiski apstrādāti, tādēļ sadegot nerada ķīmiskus izgarojumus. Džordi darbu pie skulptūras uzsācis jau jūnija sākumā un tas turpināsies vēl arī šajā nedēļā. Kā norāda mākslinieks, skulptūra vēsta par nemitīgu kustību, pagātni, tagadni un nākotni. “Es domāju, ka skulptūra atspoguļo ūdens viļņošanos, kas rodas, akmenim iekrītot ūdenī. Iemetot akmeni ūdenī, rodas viļņošanās no pagātnes un nākotnes. Kā var redzēt skulptūrā, divas čūskas aptver lodi, kas simbolizē akmeni jeb tagadni, bet pagātne un nākotne izgaist.”
Skulptūras iedegšanu paspilgtinās arī buto dejotājas. Buto dejas radušās Japānā 20. gadsimta 50. gadu beigās. Tās sevī ietver gan japāņu, gan Rietumeiropas kultūras elementus, bet festivāla performances laikā savienosies arī ar baltisko tradīciju ievērošanu.
“Tas, par ko mēs domājam, ir čūskas simbols, kas, protams, arī mūsu tradīcijās ir ļoti nozīmīgs un daudz aspektu ietverošs. Tā kā domājam arī šo elementu atvērt un attīstīt gan caur kustību, gan caur darbību, tādu performatīvu aktivitāti. Tas būs tāds sava veida rituāls, kā mēs to zalkti, šīs dzīves svārstības pamodinām, iekustinām, kā mēs tajās dzīvojam, jūtamies, kas nebūt nav vienkārša šodienas eksistence šodienas cilvēkam,” saka buto dejas lietpratēja Simona Orinska.
Festivālā būs iespēja arī apmeklēt amatniecības un dizaina lietu tirdziņu un baudīt izklaides programmu ģimenēm ar bērniem - piedalīties radošās meistarklasēs, izjādēs ar zirgiem un vērot cirka priekšnesumus.