2024. gada jūnijā pavadīju kādu laiku pie saviem draugiem Maltā. Visa valsts ir Rīgas pilsētas lielumā. Te jau desmit gadu dzīvo mans vārdabrālis no burātāju brālības, kurai biju cieši kādreiz piesaistījies. Viņš joprojām nopietni burā un pa šiem gadiem trīs reizes ir stāvējis uz Rolex Middlesea race pjedestāla.
Maltā fascinējoša senatnes aura apņem visu, jo kur vien paskaties, būs kāda fortifikācijas būve vai baznīca, kuras te pēdējo piecu gadsimtu laikā neptveramā apjomā uzcēluši Neatkarīgā Hospitālā Militārā Svētā Jeruzalemes Jāņa, Rodas un Maltas ordeņa brāļi. Te ir 20 metru augstas sienas un dziļi grāvji, sargtorņi un bastioni - viss kā bērnības laiku filmās, tikai viss ir īsts un aptaustāms. Katrā kvartālā būs kāda baznīca, ar Svētā Pētera bazilikas kupola miniatūru kopiju, un katrā krustojumā stāvēs kāda stipri godājama svētā statuja. kas izteiksmīgiem žestiem norāda tev dzīves virzienu. Te ļoti mīl karogus un tie lepni plīv milzīgā karogu mastu mežā. Cits mastu mežs atrodams katrā līcī starp pussalām, jo, visticamāk, katram maltietim ir vismaz viena laiva. Te jahtklubos vairs nav iespējams atrast vietu jaunu piestātņu veidošanai un laivu īpašniekiem nākas pirkt vēl vienu mazu laiviņu, ar kuru nokļūt līdz reidā noenkurotajām laivām. Labākās stāvvietas te aizņem ķīniešu jaunbagātnieku milzu motorlaivas ar helikopteriem uz klāja, un daudzu miljonu gada uzturēšanas izmaksām.
Maltai ir arī sava neglītā seja. Pēdējos gados te Sendžiljanas piepilsētā izvietojusies Rietumeiropas jauniešu kolonija, kura metodiski nodzeras ar vietējo, lēto akoholu un patērē neaptveramu daudzumu dažādu narkotiku, kuras ieved no Austrmiem caur milzīgo Marsašlokas ostu. Marihuāna te ir legāla un to var nopirkt pārtikas veikalā pie kases brīvi kā cigaretes jebkurš, bet komūnas dalībniekiem interesē daudz iedarbīgākas vielas. Tā nu viņi pa dienu guļ, bet naktīs rīko reivus, kur sapīpējas un sarijas visādus draņķus uz vella paraušanu un bezsamaņai. Vietējie ir bezmiega panikā, un arī glauno hoteļu iemītnieki blakus apkaimē sāk vaimanāt par savu drošību. Redzēs cik ilgi viens otru pacietīs. Te ir arī acīskrītošs garīgi un fiziski neattīstītu cilvēku skaits, kurš radies gadsimtos ilgušu, radnieciski tuvo laulību rezultātā. Vēl arī trešdaļa iedzīvotāju ir analfabēti un izglītības sistēma nespēj pārliecināt par tās nepieciešamību, jo pīrādziņus tirgot var arī bez izglītības. Baisi.
Bet kopumā Malta ir tipiska dienvidu zeme ar siestu un neprognozējamu darba laiku, mūžīgu darbu atlikšanu, vispārēju paviršību un visādām cūcībām biznesa vidē. Ja pavadīsiet te nedēļu, tad būsiet Maltas vēstures un arhitektūras eksperts, bet tas ir arī ļoooti interesanti.