Відео

"Lai pārvaldītu Dabu, cilvēkam ir jāiemācās tai pakļauties... Cilvēkam nekas nav jāizgudro - Dabā jau viss ir. Cilvēka uzdevums - izzināt Dabu un izmantot tās likumus un dabisko enerģiju savā dzīvē". /Viktors Šaubergers/ Valstu un pat civilizāciju dzīvotspēja vai nāve liela mērā ir atkarīga no tā, kāds Pasaules uzskats (redzējums) tajās valda. Tas nosaka ne tikai sabiedrības iekšējās attiecības, bet arī attieksmi pret apkārtējo vidi, tautām un visu Pasauli kopumā: cilvēki var dzīvot harmonijā ar dabu un saskaņā ar citiem cilvēkiem; viņi var citus uzskatīt par runājošiem "darbarīkiem", kurus var izmantot savām vajadzībām; var arī būt paklausīgi (tāpat kā ganāmpulks paklau-sīgs savam saimniekam), pakļaujoties dēmoniskām personībām, kuras ciena augstāk par sevi pašu. Tātad, nebūt nav mazsvarīgi, kādas Pasaules uzskatu sistēmas "dzīvo" sabiedrībā un kuras no šīs daudzveidības kvantitatīvi dominē, bet kura no tām kvalitatīvi "pārspēj" visas pārējās. Sabiedrībā dominējošās Pasaules uzskatu sistēmas definē visas vadības sistēmas uzstādījumus visās cilvēka darbības jomās (vēsturē, ideoloģijā, jurisprudencē, tieslietās, finansēs u.c.). Tādēļ tikai tad, kad sabiedrība apgūst saturīgāku (atbilstošu) Pasaules uzskatu sistēmu ar augstāku izpratnes pakāpi par lietu/procesu kopējo kārtību un uz tām balsta savu dzīves praksi, tā spēj apturēt to cilvēku darbību, kuri, īstenojot nepieņemamas koncepcijas, dzimteni un planētu kopumā ved uz globālu krīzi, bez tam sevi nostādot uz pašnāvības sliekšņa. Ir nepieciešams skaidri saprast, ka sabiedrībā pastāvīgi darbojas sekojoša shēma: objektīvās realitātes izpratnes mēra starpības ekspluatācija. Jo mazāk cilvēks ir attīstījis savas lietišķi-kognitīvās spējas, jo vairāk viņš ir atkarīgs no tiem, kas zina un atbilstošāk saprot lietu kopējo kārtību, nekā viņš. Katra uzdevums, kurš vēlas patstāvīgi domāt un samazināt savu atkarību lēmumu pieņemšanā no citiem, iet caur savas objektīvās realitātes izpratnes mēru paaugstinašanu, neatkarīgi no pašreizējās konjunktūras. Savā laikā Aleksandrs Lielais rakstīja Aristotelim: "Jūs esat rīkojies nepareizi, publicējot mācību, kura ir paredzēta nodošanai tikai mutvārdu ietvaros. Ar ko tad mēs atšķirsimies no citiem cilvēkiem, ja tās pašas zināšanas, ar kurām mēs esam audzināti, kļūs visiem kopējas? Es gribētu citus pārspēt ne tik daudz savas varas ietvaros, cik zināšanu ietvaros par lietu augstāko kārtību". Un nekas nav mainījies jau tūkstošiem gadu. Tādējādi pilnvērtīgai pašpārvaldībai atbilstoša "Izziņas un Radīšanas" metodoloģija sabiedrībā kopumā, vēl nav kļuvusi plaši pielietota. Savukārt XXI gadsimtā, Cilvēka izaicinājums lai ierakstītos vienmēr mainīgajos dzīves procesos - pirmkārt slēpjas spējā individuāli nodrošināt vadāmā objekta un procesa stabilitāti to paredzamības nozīmē. Tas prasa pēc iespējas masveidīgu individuālās izziņas un radīšanas kultūras ieviešanu ikdienas dzīvē, kas sabiedrībai ļauj pāriet uz pašpārvaldības režīmu un atslēg-ties no vadības mehānisma caur "trešo personu" (visādām autoritātēm pūļa-"elitāras" sistēmas ietvarā, kuri vairumā pat nav autori, bet gan marionetes kvalificēta mazākuma rokās). "Cilvēks saprātīgais" - pirmkārt ir ķermeniska struktūra, kas ir informācijas un tās pārveidošanas algoritmikas nesējs. Fiziski cilvēks īpaši neatšķiras no saviem senčiem, kas dzīvoja pirms tūkstošiem gadu, taču ir mainījusies viņa uzvedības algoritmika, proti, domāšanas kultūra. Ja cilvēka psihē nav atbilstošas informācijas un tās pārveidošanas algoritmika, tad nav arī personības. Cilvēks tādā gadījumā nav atšķirams no dārzeņa. Ir jāapzinās, ka cilvēks objektīvo realitāti uztver tikai tajā apmērā, kādā informācija ir pieejama caur viņa uztveres (maņu) orgāniem un apgūta caur to kultūru, kurā To, kas uztveres orgāniem nav pieejams, cilvēks papildina caur domāšanu un rezultātus pārbauda praksē - prognozēšanas modeļu savietojamība (savu pieņēmumu) ar reālo procesu rezultātiem. Visumā informācija par objektīvo realitāti tiek izplatīta (atspoguļota) dažādās frekvencēs un dažādās kodēšanas sistēmās. Cilvēka uztveres orgāniem ir ļoti šaurs uztveres diapazons. Visu uztveres orgānu kopējais diapazons nepārsniedz simto daļu no procenta. Pieejamā informācijas plūsma sašaurinās vēl vairāk, ja ņemam vērā atšķirības informācijas kodēšanā. Cilvēka galvenais ierobežojošais apstāklis objektīvās "realitātes attēlošanā" slēpjas neatbilstošā informācijas apstrādes algoritmā - nespēja savā psihē attēlot procesus, kuri slēpjas aiz parādībām (tai skaitā abstrakcijām, piemēram vārdiem, kurus lietojam). Piemēram, kādu mehānisku procesu Jūs varat attēlot aiz vārda - Temperatūra, kura izteikta Celsija grādos (°C)? Vari uzzīmēt procesu!? Lai atbilstoši attēlotu savu "pasaules redzējumu" ir nepieciešams pareizi uztvert noderīgos signālus, kā arī atbrīvoties no stereotipiem (šabloniem, pārliecībām, enkuriem), kuri, lai cik tuvi un rožaini liktos, neļauj mainīt savu iepriekš izveidoto "pasaules redzējumu" (etalona bāzi). Jāprot atbrīvotos no uzstādījumiem - "es nekļūdos", "esmu pareizs", un spēt uztvert jebkuru kritiku, kas ir atgriezeniskā saite cilvēka rīcībai. Atgriezeniskās saites ignorēšana, noved pie kļūdu uzkrāšanos psihē. Tā kā pasaules redzējums ir informācija un tās pārveidošanas algoritmika, tad ir vērts to uztvert kā datora (vai tālruņa) operētājsistēmu (softu), kuru nepieciešams atjaunināt ikreiz, kad tā kļūst novecojusi, uzkaras vai netiek galā ar aizvien pieaugošām prasībām, nevis uztvert to kā kaut ko nemainīgu, iemīļotu. "Mīli savu tuvāko, bet neļauj viņam sevi maldināt".