- 103
- 126 023
Mūzikas retumu krātuve
Latvia
Приєднався 24 лис 2018
George Siravo & Orchestra - Papirossen (1962)
George Siravo is best known as the orchestrator of Frank Sinatra's first two major albums, Swing and Dance with Frank Sinatra and Songs for Young Lovers, on which Sinatra for the first time really broke away from ballads and moved into the swinging style for which he will probably be most remembered.
By the time Siravo went to work with Sinatra, he was a veteran big band performer, having played alto sax in the reed sections of over a dozen bands. Growing up a few blocks away from another Sinatra arranger and space age pop great, Axel Stordahl, Siravo began learning the clarinet at an early age, and by the early 1930s, he had begun working professionally. Once of his earliest gigs was as a member of Harry Reser's Cliquot Club Eskimos, an ersatz Dixieland band that was one of the first groups to gain fame through radio. Percussionist Harry Breuer was another Cliquot Club alumnus.
Through the 1930s and into the early 1940s, Siravo wandered from band to band, playing with Jan Savitt, Charlie Barnet, Will Hudson, and Artie Shaw. He played in Glenn Miller's first band and joined Gene Krupa in 1938, when Krupa left Benny Goodman. He eventually quit the road in favor of working on the staff of the radio show, "Your Hit Parade." Siravo's first exposure to Sinatra was while the two were both working on the show, and Sinatra put him on retainer for his next radio show, "Frank Sinatra in Person."
He also began working as a free-lance arranger, writing for Krupa, Shaw, Barnet, and others. In late 1944, Axel Stordahl brought him in to help with what became one of Sinatra's trademark songs, "Saturday Night (Is the Loneliest Night of the Week)," and Will Friedwald has written in his excellent book, Sinatra! the Song Is You, that most of the credit for the tune's success should go to Siravo.
He joined the staff of Columbia Records in 1947, and when Sinatra and Columbia producer Mitch Miller decided to do an entire album of uptempo numbers, Siravo was their first choice. Sinatra later said of Siravo, "He's one of the untapped arrangers, I feel. He's a very fresh style guy, he's just fine." Unfortunately, both Sinatra and Miller got cold feet about a whole album of dance tunes, particularly since Sinatra's pipes were about to go due to an unrelenting schedule of radio shows, four club sets a night, and studio work, and a number of Siravo's arrangements went unrecorded.
Siravo's career with Sinatra was sporadic, in part because the early 1950s were a time of such personal and professional turmoil for Sinatra. Siravo talked him out of doing a studio session in favor of grabbing a flight to Africa, where he joined Ava Gardner, who was filming "Mogambo," and started on his cycle of rotating wives. He did most of the arranging for Sinatra's first album after winning the Oscar for "From Here to Eternity," but Capitol Records ended up giving the credit to Nelson Riddle. For years, Siravo nursed a grudge about being cheated of the credit, but Riddle later passed on his apologies through Tony Bennett, and told Bennett that much of what he learned about writing for a singer without getting in his way he owed to Siravo. And when Riddle did the arrangements for Sinatra's tour of Australia in 1959, he brought in Siravo to handle the orchestration.
Siravo tried to keep Sinatra in perspective and "never let him mold me." He claimed that attitude led to Sinatra's dumping him around 1961. Sinatra called Siravo in New York and invited him to come join a golf tournament in Las Vegas. Siravo had a heavy schedule of studio work and told Sinatra, "You gotta be kidding, I'm busy." Sinatra replied, "I'll send my jet." Siravo told him, "You're out of your mind." "That was the last time I ever talked to him," Siravo later told a reporter.
Sinatra was not the only singer to credit Siravo for a hit. Songwriter Sammy Cahn said Siravo was the reason Doris Day's 1950 single, "It's Magic," became a hit, and he helped Tony Bennett with one of his most successful albums and singles, Who Can I Turn To?. He also worked with Vic Damone, Jimmy Rosselli, Connie Boswell, and Rosemary Clooney.
Swingin' in Studio ASiravo recorded under his own name only intermittently. His best-known album, Swingin' in Studio A is a fine example of big band arranging and top-notch studio engineering and is the sort of thing audio engineering legend Henry Kloss probably had in mind when he said that the best demonstration of his pioneering headphones was "a great big band album written for stereo and recorded with top studio musicians and engineers." It may not be as splashy as an Esquivel album, but in its own way, it may be more representative of space age pop as a whole. He also recorded a showcase album for Time, Seductive Strings, that featured Doc Severinsen on trumpet. His personal favorite may have been an obscure album of small ensemble, chamber music-influenced jazz recorded for Kapp Records, Polite Jazz.
By the time Siravo went to work with Sinatra, he was a veteran big band performer, having played alto sax in the reed sections of over a dozen bands. Growing up a few blocks away from another Sinatra arranger and space age pop great, Axel Stordahl, Siravo began learning the clarinet at an early age, and by the early 1930s, he had begun working professionally. Once of his earliest gigs was as a member of Harry Reser's Cliquot Club Eskimos, an ersatz Dixieland band that was one of the first groups to gain fame through radio. Percussionist Harry Breuer was another Cliquot Club alumnus.
Through the 1930s and into the early 1940s, Siravo wandered from band to band, playing with Jan Savitt, Charlie Barnet, Will Hudson, and Artie Shaw. He played in Glenn Miller's first band and joined Gene Krupa in 1938, when Krupa left Benny Goodman. He eventually quit the road in favor of working on the staff of the radio show, "Your Hit Parade." Siravo's first exposure to Sinatra was while the two were both working on the show, and Sinatra put him on retainer for his next radio show, "Frank Sinatra in Person."
He also began working as a free-lance arranger, writing for Krupa, Shaw, Barnet, and others. In late 1944, Axel Stordahl brought him in to help with what became one of Sinatra's trademark songs, "Saturday Night (Is the Loneliest Night of the Week)," and Will Friedwald has written in his excellent book, Sinatra! the Song Is You, that most of the credit for the tune's success should go to Siravo.
He joined the staff of Columbia Records in 1947, and when Sinatra and Columbia producer Mitch Miller decided to do an entire album of uptempo numbers, Siravo was their first choice. Sinatra later said of Siravo, "He's one of the untapped arrangers, I feel. He's a very fresh style guy, he's just fine." Unfortunately, both Sinatra and Miller got cold feet about a whole album of dance tunes, particularly since Sinatra's pipes were about to go due to an unrelenting schedule of radio shows, four club sets a night, and studio work, and a number of Siravo's arrangements went unrecorded.
Siravo's career with Sinatra was sporadic, in part because the early 1950s were a time of such personal and professional turmoil for Sinatra. Siravo talked him out of doing a studio session in favor of grabbing a flight to Africa, where he joined Ava Gardner, who was filming "Mogambo," and started on his cycle of rotating wives. He did most of the arranging for Sinatra's first album after winning the Oscar for "From Here to Eternity," but Capitol Records ended up giving the credit to Nelson Riddle. For years, Siravo nursed a grudge about being cheated of the credit, but Riddle later passed on his apologies through Tony Bennett, and told Bennett that much of what he learned about writing for a singer without getting in his way he owed to Siravo. And when Riddle did the arrangements for Sinatra's tour of Australia in 1959, he brought in Siravo to handle the orchestration.
Siravo tried to keep Sinatra in perspective and "never let him mold me." He claimed that attitude led to Sinatra's dumping him around 1961. Sinatra called Siravo in New York and invited him to come join a golf tournament in Las Vegas. Siravo had a heavy schedule of studio work and told Sinatra, "You gotta be kidding, I'm busy." Sinatra replied, "I'll send my jet." Siravo told him, "You're out of your mind." "That was the last time I ever talked to him," Siravo later told a reporter.
Sinatra was not the only singer to credit Siravo for a hit. Songwriter Sammy Cahn said Siravo was the reason Doris Day's 1950 single, "It's Magic," became a hit, and he helped Tony Bennett with one of his most successful albums and singles, Who Can I Turn To?. He also worked with Vic Damone, Jimmy Rosselli, Connie Boswell, and Rosemary Clooney.
Swingin' in Studio ASiravo recorded under his own name only intermittently. His best-known album, Swingin' in Studio A is a fine example of big band arranging and top-notch studio engineering and is the sort of thing audio engineering legend Henry Kloss probably had in mind when he said that the best demonstration of his pioneering headphones was "a great big band album written for stereo and recorded with top studio musicians and engineers." It may not be as splashy as an Esquivel album, but in its own way, it may be more representative of space age pop as a whole. He also recorded a showcase album for Time, Seductive Strings, that featured Doc Severinsen on trumpet. His personal favorite may have been an obscure album of small ensemble, chamber music-influenced jazz recorded for Kapp Records, Polite Jazz.
Переглядів: 458
Відео
Jānis Āre - Jūrmalas kupleja
Переглядів 9113 роки тому
Jānis Āre ir dzimis 1884.gada 13.augustā Druvienas pagastā. Mācījies Druvienas pagasta skolā, Liezeres draudzes skolā. Seminārā iestājies 1901. gadā, kursu beidzis 1904. gadā. Strādājis Savienas pagasta skolā, un no 1907.gada Trikātas pagastā Abula skolā kā pārzinis. Darbojies vietējās biedrībās. Kora vadonis Latviešu jaunatnes savienība Trikātas nodaļā. Latviešu vieglās mūzikas vēsturē dziedon...
Alfrēds Poriņš - Ak, cik mirdzošas ir tavas acis (fokstrots) (1937)
Переглядів 9083 роки тому
Dziedātājs Alfrēds Poriņš pasaulē nācis tieši 1. janvārī 1902. gadā. Liepājas operas teātrī šis mākslinieks gan dziedāja tikai mazākas lomas, toties viņa balss lieliski izklausījās skaņuplatēs. Alfrēds Poriņš dziedāšanu mācījies pie 20. gados populārākā vokālā pedagoga Rīgā - Eižena Vitinga. Pēc studijām Poriņu angažēja Liepājas opera, kur sākumā mazākām lomām sekoja galvenās - viņš dziedājis a...
Auguste Klinka - Kar, māmiņa, šūpulīti (latviešu tautas dziesma) (195-)
Переглядів 5013 роки тому
Auguste Klinka 27.12.1918. Jaunsvirlaukas pag. - 2012. Operdziedātāja, opera soliste, soprāns. Mācījusies Jelgavas mūzikas vidusskolā (1936 - 1938). Beigusi Latvijas Konservatoriju (1944). No 1946 - 1976 operas soliste. Latvijas TDS biedre (1950). Saņēmusi 2003 "Aldara" balvu par mūža ieguldījumu operas mākslā. Vīrs diriģents Rihards Glāzups (1920 - 1993), vedekla Latvijas Radio diktore Sandra ...
Viktors Stots - Raug’ draugi kā šī kanna mirdz (Studentu dziesma)
Переглядів 1,5 тис.3 роки тому
Viktors Stotts (1899. gada 21. aprīlis - 1974. gada 17. decembris), bija latviešu operdziedātājs, baritons. Dzimis 1899. gadā Allažu pagastā Miķeļa Stota ģimenē. Drīz pēc Latvju operas izveides 1919. gadā Stots sāka dziedāt tās korī, līdztekus līdz 1925. gadam studēja Latvijas konservatorijas Eižena Vitinga klasē un ieguva brīvmākslinieka grādu. Papildinājās Itālijā, kur apguva bel canto dziedā...
Alfrēds Vinters - Meitu māte bēdājās (kad A. Vinters dzīvoja Zviedrijā)
Переглядів 2,2 тис.3 роки тому
Alfrēds Vinters nevienu dienu viņš nebija studējis mūziku kādā mācību iestādē. Šim apstāklim bija savas priekšrocības un savi trūkumi. Viņu netraucēja nekāds “akadēmisms”. No viņa mutes un akordeona vārdi un melodijas gāja tieši tautas ausī un sirdī. Bet viņa tehnika nebija izkopta, viņš pats neprata savas melodijas aranžēt orķestrim.” Dzīvības devēji lielajam šlāgeru komponistam bija no Mazsal...
Haralds Ozolnieks - Es debesīs raugos (195-)
Переглядів 7113 роки тому
Par Haraldu Ozolnieku zināms - Otrajā pasaules kara laikā kopā ar Frontes teātra vīru vokālo ansambli sniedza koncertus leģionāriem, kā arī ar kvartetu uzstājās pa visu Latviju. Frontes teātra vīru vokālais kvartets - Visvaldis Gulbis , Haralds Ozolnieks, Rūdolfs Brunners un Otto Vācietis. Vadītājs Viktors Sams. Pēc kara atrodu ziņas, ka 1970. gadā Haralds Ozolnieks uzstājās Rīgas Elektromehāni...
Alfrēds Vinters - Vēlreiz dzirdēt (kad A Vinters dzīvoja Zviedrijā)
Переглядів 4,7 тис.3 роки тому
Alfrēds Vinters nevienu dienu viņš nebija studējis mūziku kādā mācību iestādē. Šim apstāklim bija savas priekšrocības un savi trūkumi. Viņu netraucēja nekāds “akadēmisms”. No viņa mutes un akordeona vārdi un melodijas gāja tieši tautas ausī un sirdī. Bet viņa tehnika nebija izkopta, viņš pats neprata savas melodijas aranžēt orķestrim.” Dzīvības devēji lielajam šlāgeru komponistam bija no Mazsal...
Ārija Širmane un Alfrēds Poriņš - Līgsmosim vēl jaunībā (193-)
Переглядів 1,5 тис.3 роки тому
Ārija Širmane (vēlāk Ārija Širmane-Majore) dzimusi 1904. gadā strādnieku ģimenē. Vēl mācoties konservatorijā, piedalījās vokālistu konkursā Vīnē, kur ieguva laureātes diplomu. Pēc konservatorijas beigšanas Ārija Širmane dziedāja latviešu komponistu skaņdarbu koncertus, uzstājās radiofonā, kā arī operā un operetē. Pēc kara okupētajā Latvijā 1945. gadā dziedātāja sāka darboties Liepājas operas te...
Artūrs Briedis un Bellaccord deju orķestris - Mums jādejo (193-)
Переглядів 1,4 тис.3 роки тому
Artūrs Briedis jaunībā devis nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts radīšanā - kā vidusskolnieks viņš brīvprātīgi pieteicies Latvijas atbrīvošanas cīņās, piedalījies Rīgas aizstāvēšanā pret Bermonta armiju pie Daugavas tiltiem 1919. gadā. Pēc izglītības pabeigšanas sākās Artūra Brieža darbības gadi ceļojošā operetes-operas teātrī un Krievu drāmas teātri, kur viņš dziedāja galvenās tenora lomas. T...
Artūrs Briedis - Es čigāna puika biju (193-)
Переглядів 1,8 тис.3 роки тому
Artūrs Briedis jaunībā devis nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts radīšanā - kā vidusskolnieks viņš brīvprātīgi pieteicies Latvijas atbrīvošanas cīņās, piedalījies Rīgas aizstāvēšanā pret Bermonta armiju pie Daugavas tiltiem 1919. gadā. Pēc izglītības pabeigšanas sākās Artūra Brieža darbības gadi ceļojošā operetes-operas teātrī un Krievu drāmas teātri, kur viņš dziedāja galvenās tenora lomas. T...
Pēteris Līcītis - Mirdza no Liepājas ostas (193 -)
Переглядів 7503 роки тому
Par dziedātāju Pēteri Līcīti ne internetā, ne Periodika.lv neko nevar atrast. / Ierakstīts Homophon / Fokstrots
Viktors Stotts - Kuģis jūrā (193-)
Переглядів 3 тис.3 роки тому
Dziesmas komponists Alfrēds Lazdiņš. / Viktors Stotts (1899. gada 21. aprīlis - 1974. gada 17. decembris), bija latviešu operdziedātājs, baritons. Dzimis 1899. gadā Allažu pagastā Miķeļa Stota ģimenē. Drīz pēc Latvju operas izveides 1919. gadā Stots sāka dziedāt tās korī, līdztekus līdz 1925. gadam studēja Latvijas konservatorijas Eižena Vitinga klasē un ieguva brīvmākslinieka grādu. Papildināj...
Viktors Stotts - Jūrā braucēji (193-)
Переглядів 2,5 тис.3 роки тому
Viktors Stotts (1899. gada 21. aprīlis - 1974. gada 17. decembris), bija latviešu operdziedātājs, baritons. Dzimis 1899. gadā Allažu pagastā Miķeļa Stota ģimenē. Drīz pēc Latvju operas izveides 1919. gadā Stots sāka dziedāt tās korī, līdztekus līdz 1925. gadam studēja Latvijas konservatorijas Eižena Vitinga klasē un ieguva brīvmākslinieka grādu. Papildinājās Itālijā, kur apguva bel canto dziedā...
Roberts Vizbulis - Zuzanna (19--)
Переглядів 2,7 тис.3 роки тому
Roberts Vizbulis (1881-1960) darbojies kā dziedātājs un literāts. Apguvis skrodera amatu Dobelē, kur iepazinies ar Ādolfu Alunānu, 19. gadsimta 90. gados darbojies viņa trupā par ermoņiku spēlētāju, kupleju dziedātāju, aktieri. Neilgi bijis aktieris dažādās trupās Rīgā, 1899. gadā devies uz Pēterburgu, kur mācījies dziedāšanu, apmeklējis dramatiskos kursus, dziedājis koros un grāfa Šeremetjeva ...
Jānis Āre ar orķestri - Klāra - skaista kā nāra (Homocord)
Переглядів 2,4 тис.3 роки тому
Jānis Āre ar orķestri - Klāra - skaista kā nāra (Homocord)
Pauls Sakss - Manam draugam (fokstrots) (193-)
Переглядів 1,5 тис.3 роки тому
Pauls Sakss - Manam draugam (fokstrots) (193-)
Pēteris Līcītis - Manas ilgas (tango)
Переглядів 3,1 тис.3 роки тому
Pēteris Līcītis - Manas ilgas (tango)
Aleksandrs Kortāns un Velta Ozols - Mēs dejojam reinlenderi 2. daļa
Переглядів 1,1 тис.4 роки тому
Aleksandrs Kortāns un Velta Ozols - Mēs dejojam reinlenderi 2. daļa
Aleksandrs Kortāns un Velta Ozols - Mēs dejojam reinlenderi 1. daļa
Переглядів 7224 роки тому
Aleksandrs Kortāns un Velta Ozols - Mēs dejojam reinlenderi 1. daļa
Roberts Vizbulis - Pa vienam vien (193-)
Переглядів 5414 роки тому
Roberts Vizbulis - Pa vienam vien (193-)
Alfrēda Vintera Jautrā kapela - Puķīte pa dambi (Tautas deja)
Переглядів 7194 роки тому
Alfrēda Vintera Jautrā kapela - Puķīte pa dambi (Tautas deja)
Alfrēds Vinters - Kad vēl puika biju es (kad A. Vinters dzīvoja Zviedrijā)
Переглядів 1,8 тис.4 роки тому
Alfrēds Vinters - Kad vēl puika biju es (kad A. Vinters dzīvoja Zviedrijā)
Edgars Vilnis - Es sveicu Tevi (193-)
Переглядів 1,2 тис.4 роки тому
Edgars Vilnis - Es sveicu Tevi (193-)
Mariss Vētra - Baltās akācijas (romance) (1933)
Переглядів 8 тис.4 роки тому
Mariss Vētra - Baltās akācijas (romance) (1933)
Bellaccord deju orķestris - Sirdspukstienu polka (193-)
Переглядів 4904 роки тому
Bellaccord deju orķestris - Sirdspukstienu polka (193-)
Artūrs Priednieks-Kavara - Mana Saule (O Sole Mio) (193-)
Переглядів 6545 років тому
Artūrs Priednieks-Kavara - Mana Saule (O Sole Mio) (193-)
Bez sociālisma augšamcelšanās, Latvijai koloniālais statuss Rietumu impēriju saimē nesīs tikai postu
Смело мы в бой пойдем за власть советов!!!...
This is my great grandfather this is so cool to hear him sing thank you for sharing!
Interesanti būtu dzirdēt šo dziesmu pirms P.Mierleja apdares. Līdzīga melodija ir 20. gadsimta sākumā populārai ieslodzīto dziesmai „The Prisoner's Song” (Pieśń więźnia/ Piešen vazňa/ A canzone d' 'o carcerato/ O canto do prisioneiro/ La canción del prisionero/ Vangin laulu/ Kalinio daina/ Piesn arestatna) autors Guy Massay, 1925 ua-cam.com/video/Gga1ZsniVds/v-deo.html To izpildīja šādi kaimiņu dziedātāji: Gustav Fonandern, Otto Pyykkönen, Jonas Butēnas, Władysław Ochrymowicz un David Medoff. Dāņu variantā ir vēl savādāks teksts „Vi Modes En Aften Som Denne” ua-cam.com/video/gXkApr243jk/v-deo.html
Halo 😇 Mars Pie Onegina VestuleM Vinai! PS. Prezentacija IR! Pasaules Meroga Augsamcelsanas AR Zelta Griezumu Piem. Made in U.S.A. 14:01. 👀🌌🥕
no retumiem sis forsakais gabals !
🌟😃💯
Kāpēc vairs nepievienojat jaunus video jau 5 mēnešus?
Is it possible to get a link to the archive/article in "Rīts" 1935.02.21? I am writing a thesis work about Homocord and would be very thankful! Best regards
Nebiju vēl dzirdējusi šo kupeju kādi skaisti vārdi
😍
Que bien
Man patika šī dziesma, mākslas darbs.
Умер на лесоповале, на него упало дерево
У Эдгара была болезнь желудка, и это могло быть причиной его ранней смерти в высылкe.
@@muzikasretumukratuve5511 я его внучка и пишу что известно нам родственникам
@@user-rsolnce Это очень интересно! Может быть, у вас есть его фотографии, которые можно отсканировать и прислать мне? Буду очень признателен, потому что в Латвии практически ничего не известно о времени его депортации.
Он записал 34 песни.
edgars vilnis dziesmas (песни) - www.google.lv/search?sa=X&tbm=vid&sxsrf=AOaemvL8Y8G7oIEOU8V41Bcb12dt-bV-lg:1633510714196&q=edgars+vilnis+dziesmas&ved=2ahUKEwigtOzOtbXzAhUQyYsKHYlbCMIQ8ccDegQIDxAD&biw=1280&bih=835&dpr=1
Kiitos paljon! Baldies bardzo!
Nezinu,bet paldies!
Vienkāši paldies!
super
Как долго я искала эту песню!!!
Here's another version in german : ua-cam.com/video/p4qhsPZLu1w/v-deo.html
Ziniet,kā nav kauna ,pārņēma šo dziesmu....??????
Kam nav kauna ? Saprotiet, ka var dziedāt jebkuru dziesmu. Šai dziesmai pie tam nav autortiesību, to var dziedāt jebkurš !!! Bet ja ir autortiesības, tad vienojoties ar autortiesību turētāju, var arī gandrīz jebkuru dziesmu dziedāt.
Tautieši ir jāciena,dievs nedod Jums to piedzīvot un es arī saprotu ,jo esmu sapratusi starpību ,kurā valstī dzīvt.........
Vīnes dziesmai “O Susanna” (Trink' ma' noch'n Tröpfchen/ O, mein Susi, wie ist das Leben doch so schön) mūziku sarakstījis vācu komponists Wilhelm Hinsch (1880-1918), tekstu (1905) sacerējis vācu dziedātājs, komiķis un komponists Josef Modl (1863-1915), ieraksts 1912 ua-cam.com/video/T3rjVjmH-HQ/v-deo.html ua-cam.com/video/BiXh4ae3Nn0/v-deo.html
Wonderful.
This is very cool. I had no idea that Matti Jurva's song were popular in Latvia
Rudenīgajam atvadu tango „Manas ilgas” (Novītis mūsu dārzs/ Завялъ нашъ бъдный сад/ Завял наш сад/ Осенний мираж) mūzikas un vārdu autors ir А. Суханов. To Rīgā iedziedāja 1937.gadā kā Pēteris Leščenko (Пётр Лещенко 1898-1954) ua-cam.com/video/_KQ6lKYwV-4/v-deo.html tā 1939.gadā Pēteris Līcītis. Iztulkotajā variantā Līcītis dzied tikai šos divus pēdējos pantus: Завял наш бедный сад, Осыпались цветы, И на душе больной Так грустно и тоскливо. Ушла ты навсегда, Остались лишь мечты, Но я храню твой образ бережливо. Я помню нежный взгляд Печальных серых глаз, Знакомый голос твой Я слышу в отдаленье, Но это все мираж, Тебя давно уж нет, То осени сырой я слышу дуновенье.
Šis variants, kas ierakstīts Kopenhāgenā,1950.gadā 3 Vinteriem man šķiet labāks.ua-cam.com/video/bvEAOtXve-E/v-deo.html
Tidi ridi ritam, kas kait citam, Kad mēs mīļi dzīvojam? Saul’ un mēness mūs var šķirt, Mēs bez bēdām varam mirt. Tidi ridi ritam, kas kait citam, Kad mēs mīļi dzīvojam? Abi malku skaldījām, Tā mēs maizi pelnījām. Tidi ridi ritam, kas kait citam, Kad mēs mīļi dzīvojam? Vienu riekstu atradām, To uz pusi dalījām. (dziesmas vārdi no 1930-tā) Dziesmai ir vairāki varianti. Tradi ridi ritam, kas kaiš citam, Ka mēs mīļi dzīvojam. Mežā riekstu atradām, To uz pusēm dalījām. (Latviešu tautas rotaļa)
Par senās krievu romances „Белой акации гроздья душистые” autoru, dažās vietās par aranžētāju, uzskata čigānu romanču komponistu Михаил Штейнберг (Mikhail Shteinberg 1867-?), krieviski vārdus sarakstījis А.Пугачёв ua-cam.com/video/YjOJ_3dQ5to/v-deo.html Pirmo reizi publicēta 1903.gada vasarā Sanktpēterburgā. Uz šīs romances pamata ir tapusi dziesma „Смело мы в бой пойдем” (Слышали деды) ua-cam.com/video/XUTGyfHCA4g/v-deo.html
Ar kaujas saucieniem uz lūpām, Ar karstām sirdīm kritāt jūs, Bet jūsu nāve svētā, brīvā, Kā talismans mums dārga būs. Un asinis, kas nevainīgas Uz balta sniega kvēloja, Tās neizkvēlos gadu gadus - Tās kvēlos mūsu karogā. Miers jums! Nu jūsu lūpas mēmas, Bet viņu mēmums skaļi sauks… Un cīņai gadiem jauni pulki No kalpinātās tautas augs. Bet tev, tu, varmāka uz troņa, Priekš tevis mums jau zobens trīts! Priekš taviem slepkavām un bendēm Aust atmaksas un soda rīts! Kas dzīvs, tas ies uz asins kauju, Un pilis kritīs, troņi grūs… Jums, mirušiem, lai mūžam slava! Mēs, dzīvie, ejam atriebt jūs!
Dziesmai “Trīs vārdus vien es tevim teiktu” vārdus sarakstījis/atdzejojis Jānis Āre. Fokstrota “Vier Worte möcht'ich dir jetzt sagen” mūzikas autors (1928) ir Austrijā dzimis franču komponists Ralph Erwin (1896-1943), vārdus sarakstījis austriešu rakstnieks un komponists Fritz Rotter (1900-1984) ua-cam.com/video/dT4mIF6skrA/v-deo.html
Aleksandra Kortāna 1947. gadā ierakstītajai polkai “Kate” vārdus sarakstījis dzejnieks Pēteris Sils (1908-1953), pseidonīms Saulgriezis. Varētu būt, ka uz šīs tradiconālās vācu tautasdziesmas melodijas (ap 1850-to) “Auf de Schwäbsche Eisebahne” ua-cam.com/video/6uyMiTTLXu8/v-deo.html ir aranžētas arī šīs dziesmas: Aleksandra Kortana izpildītā “Zvejnieku polka”, Brāļu Laivinieku iedziedātie fokstroti “Dzīvē iet mums šā un tā” , “Tur Bauskas mazā krodziņā” (Šitam brālim nav par skādi) un "Vēl par maz". Ja šo melodiju noaranžētu jestrāk, tad vēl sanāktu arī Tumša, tumša tā eglīte.
Lieliski. Paldies
Tas tiešām ir 1908.gada ieraksts, ja var ticēt LNB datiem.
Fokstrotam “Vieni Vieni” (1934) mūziku sarakstījis franču komponists Vincent Scotto (1874-1952). Oriģinālo vārdu autori ir Géo Koger (1894-1975) un Henri Varna (1887-1969), tie daļēji sarakstīti itāļu valodā un daļēji franču valodā. Dziesmu pirmo reizi (1934) ierakstīja Tino Rossi ua-cam.com/video/jqhQ0HJ9bLI/v-deo.html Vārdus vācu valodā sarakstījis austriešu rakstnieks Arthur Kurt Nachmann (1915-1984) un to Berlīnē (1938) vācu valodā ierakstīja Eric Harden “Vieni- Vieni”. Šeit izpilda John Hendrik ua-cam.com/video/DujyALuPtDY/v-deo.html Latviešu variants ir ņemts no vācu, tātad ierakstīts pēc 1938. gada.
Valsim “Savonmuan Hilma” mūziku (1938) sarakstījis somu dziedātājs un dziesmu autors Lenarts Matiass “Matti” Jurva (1898-1943), somu valodā vārdus sarakstījis Tatu Pekkarinen. Duets izmantoja apzīmējumu “Jurva-Pekkarinen”, kas nozīmē, ka melodiju ir komponējis Jurva un somu vārdus Pekkarinen. Segvārdu “Erkki Salama” duets izmantoja 30. gadu beigās (1927-1943) ierakstītajām dziesmām ua-cam.com/video/dV12zOJONL8/v-deo.html
Vintera sarakstīto valsi “Gājputni” (Mana dzimtene jaukā) 30-tajos dziedāja baritons Edvīns Krūmiņš (1907-1984) @
Dziesmai mūziku sarakstījis komponists J.Sūrmanis. To parasti dzied ar F.Blisa vārdiem “Ak teci jel, saulīt” vai arī “Par dzimteni dziesma” (Dzimtenes dziesma). Par dzimteni dziesma man sērīgi skan, Par dzimteni, dzīvot kur vēlēts nav man. Es svešumā klīstu ar ilgošanos - Vai dzimtenes krastus reiz ieraudzīt būs?
Valša “Kauss, sauss tukšots kur tiek” teksta autors un izpildītājs ir Jānis Āre. Tā vairāk pazīstama ar nosaukumu “Galda dziesma” (Dzer, dzer, brālīti dzer). “Trink, trink, Brüderlein trink” autors ir vācu dziedātājs un komponists Vilhelms Lindemanis (Wilhelm Lindemann 1882 - 1941), tā pirmo reizi publicēta 1927 gadā. Harry Steier - “Trink, trink, Brüderlein trink” ua-cam.com/video/Z4R2A2WNO-4/v-deo.html 1930.gadā izdotajā grāmatā “Lai atskan dziesmas!” dziesmai “Dzer, dzer, brālīti dzer” vārdi ir atdzejoti no vācu valodas, tā arī vairumam dziesmas izpildītāju tie atšķiras.
Tri-Ergon Foto-Elektro-Records Berlīnē veicis fonogrāfiskos ierakstus aptuveni no 1928 līdz 1932. Komponists Ans Inemejer arī norādīts saistībā ar fokstrotu “Алые розы”, kuru (1932) Maskavā KPO (All-Russian State Corporation) ierakstīja mākslinieks Иван Миловидов. 1930.gadā izdotajā dziesmu grāmatā “Lai atskan dziesmas!” dziesmai “Tumšsārtās rozes” ir savādāki vārdi. Brāļi Laivinieki - Notikums pie Gaujas (popūrijā) dzied ar mainītiem vārdiem: Tumšsārtās rozes tie plūc nu abi, bet meiča saka, dod labāk šņabi. Fokstrotam “Blutrote Rosen” (1929), mūziku sarakstījis Hermann Hünemeyer un tekstu vācu valodā Alfred Krönkemeier ua-cam.com/video/IbNLQuabg5k/v-deo.html
Liels paldies! Jums tādas kolosālas zināšanas, bet kāpēc jāslēpjas aiz izdomāta vārda? Jums taču par sevi nav ko kaunēties? Jūs taču ziniet daudz kā profesors!
Daugaviņa, māmuliņa vārdu autors ir dzejnieks Fricis Brīvzemnieks (1846-1907).
Paldies!!!
Saprotamu iemeslu dēļ Vintera sadarbība ar Latviju nevarēja ilgi turpināties. Tas vien bija brīnums, ka viņš varēja atbraukt un vēl koncertēt.Te var atkal teikt paldies cien. maestro, kam nupat apritēja 84 gadi. Tas sakrita ar Hruščova tā saukto atkusni, kas arī līdz ar Brežņevu beidzās un pārvilka treknu svītru tam visam. Protams ar mūsu pašu bāleliņu ziņu un pielīšanu partijas vadošajiem, kas latviešiem tik raksturīgi.
можете мне продать эту пластинку?
Man nav skaņuplates , ir tikai ieraksts / I don't have
🎅💞♥️
Paldies!!!
Man liekas ka šis varētu būs 1908. gada ieraksts.
Pēc Bērtiņa ziņām, ieraksts izdarīts 1930 gadā.
Paldies ! Ieraksts tā varētu būt, bet par pašu Filibertu Baltiņu ?
Thank you so much! This sounds Beautiful ! Such a Lovely record!!
Paldies, merci !
Paldies ! Merci , je viens de découvrir ces enregistrements rares dans le Don Pathé aux Archives de la Parole.
Oui