Median Report
Median Report
  • 219
  • 61 074
LAT - Kalve Coffee paziņo par publisko akciju emisiju
Viesi: Gatis Zēmanis - "Kalve Coffee" valdes loceklis, Māris Vainovskis - "Eversheds Sutherland Bitāns" partneris, Ivars Bergmanis - Konsultāciju uzņēmuma "ViaClarus" partneris.
Informācija no uzņēmuma: Sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma ietvaros tiks emitētas jaunas "Kalve Coffee" akcijas, kas būs pieejamas investoriem Latvijā un Igaunijā. Tāpat tiek plānota investoru priekšrocību programma. No sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma piesaistītos līdzekļus (aptuveni 1 milj. EUR) plānots izmantot, lai jau 2025. gadā atvērtu pirmās sešas KALVE kafejnīcas - veikalus Igaunijā un Lietuvā, savukārt 2026. gadā izplestos jau ārpus Baltijas valstīm. Tāpat piesaistītie līdzekļi ļaus efektivizēt un paplašināt ražotnes procesus, kā arī iegādāties iekārtas, daudzveidojot kafijas automātu piegādātāju portfolio un tādējādi uzlabojot piedāvājumu.
Izmantojot klipu sociālajos tīklos, atsauce uz "Mediānu" obligāta.
Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām.
ua-cam.com/channels/ITn_3Z-l4PmsNXt3Wn36Kw.htmljoin
Переглядів: 266

Відео

LAT - S03E40 Mediāna (17/06/2024)
Переглядів 412Місяць тому
00:00 - Ievads 01:04 - Jaunā ģenerālsponsora atklāšana 02:35 - Ekonomikas un uzņēmējdarbības ziņas pasaulē 06:35 - Rail Baltica. Saruna ar SM Valsts sekretāra vietnieci Kristīni Malnaču 16:28 - Rubrika "apritē!" par pašvaldību aprites ekonomikas indeksu. Saruna ar CleanR Grupa valdes locekli Agitu Baltbārdi 28:50 - Rubrika "gatavas biržai!" - saruna ar Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāju Lieni Du...
Ekonomikas apskats ar Daini Gašpuiti (11.06-17.06/2024)
Переглядів 80Місяць тому
Daiņa Gašpuiša analīze par pagājušās nedēļas notikumiem globālajā un Latvijas ekonomikā. Pārpublicējot vai citējot - atsauce uz SEB banku ir obligāta. Producents: Kristaps Pētersons. Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām. ua-cam.com/channels/ITn_3Z-l4PmsNXt3Wn36Kw.htmljoin
LAT - S03E39 Mediāna (10/06/2024)
Переглядів 3562 місяці тому
00:00 - Ievads (ECB procentu likmes) 04:04 - Ziņas (ASV ekonomika, Ķīnas eksports/imports, Indijas vēlēšanu rezultāti, Krievijas ekonomika, NVIDIA triumfs, Sviftas vīruss) 07:34 - Saruna ar Mārtiņu Āboliņu no bankas "Citadele" par ECB procentu likmēm un Eiropas Savienības produktivitāti 25:02 - Diskusija: ECB likmju ietekme uz Latvijas ekonomiku - saruna ar Daini Gašpuiti no SEB bankas un "Kaam...
Ilvija Boreiko. Eiropa varētu mazināt savas ambīcijas.
Переглядів 782 місяці тому
Pilna saruna ar "Latvenergo" valdes locekli Ilviju Boreiko. Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām. ua-cam.com/channels/ITn_3Z-l4PmsNXt3Wn36Kw.htmljoin
Ekonomikas apskats ar Daini Gašpuiti (04.06-10.06/2024)
Переглядів 772 місяці тому
Daiņa Gašpuiša analīze par pagājušās nedēļas notikumiem globālajā un Latvijas ekonomikā. Pārpublicējot vai citējot - atsauce uz SEB banku ir obligāta. Producents: Kristaps Pētersons. Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām. ua-cam.com/channels/ITn_3Z-l4PmsNXt3Wn36Kw.htmljoin
LAT - S03E38 Mediāna (03/06/2024)
Переглядів 2302 місяці тому
00:00 - Ievads (Igaunijas ekonomika, ECB likmes) 05:36 - Trīs Pētersona pareģojumu statuss 08:04 - Daiņa Gašpuiša ekonomikas notikumu apskats 14:39 - Rubrika "Par kapitāla tirgus attīstību Latvijā" saruna ar Kristiānu Janvari no Signet Bank Investment Banking pārvaldes par Baltijas nekustamā īpašuma tirgus obligācijām 27:25 - Sarunas fragments no raidieraksta "Leaders Ask" ar "Utilitas Group AS...
Ekonomikas apskats ar Daini Gašpuiti (28.05-03.06/2024)
Переглядів 952 місяці тому
Daiņa Gašpuiša analīze par pagājušās nedēļas notikumiem globālajā un Latvijas ekonomikā. Pārpublicējot vai citējot - atsauce uz SEB banku ir obligāta. Producents: Kristaps Pētersons. Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām. ua-cam.com/channels/ITn_3Z-l4PmsNXt3Wn36Kw.htmljoin
LAT - S03E37 Mediāna (27/05/2024)
Переглядів 5142 місяці тому
00:00 - Ievads 03:07 - Komentārs "Riga Waterfront" 08:55 - Komentārs par gaidāmām nodokļu reformām 11:39 - "DIENA PĒC | JURIDISKAIS SKATPUNKTS" piedāvā: Zvērināta advokāta Agra Bitāna saruna ar "Sorainen" partneri Jāni Taukaču 22:17 - Ekonomikas notikumu apskats ar SEB bankas ekonomistu Daini Gašpuiti 32:33 - "DIENA PĒC" piedāvā: Lietišķās komunikācijas trenera Oskara Priedes saruna ar "Venipak...
Ekonomikas apskats ar Daini Gašpuiti (15.04-27.05/2024)
Переглядів 872 місяці тому
Daiņa Gašpuiša analīze par pagājušās nedēļas notikumiem globālajā un Latvijas ekonomikā. Pārpublicējot vai citējot - atsauce uz SEB banku ir obligāta. Producents: Kristaps Pētersons. Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām. ua-cam.com/channels/ITn_3Z-l4PmsNXt3Wn36Kw.htmljoin
Ekonomikas apskats ar Daini Gašpuiti (14.04-20.05/2024)
Переглядів 452 місяці тому
Daiņa Gašpuiša analīze par pagājušās nedēļas notikumiem globālajā un Latvijas ekonomikā. Pārpublicējot vai citējot - atsauce uz SEB banku ir obligāta. Producents: Kristaps Pētersons. Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām. ua-cam.com/channels/ITn_3Z-l4PmsNXt3Wn36Kw.htmljoin
LAT - S03E36 Mediāna (20/05/2024)
Переглядів 6012 місяці тому
00:00 - Ievads 04:07 - Rinalda Trukša komentārs - šķērslis investoriem 14:15 - Anna Andersone - Start School izpilddirektore 20:15 - Dainis Gašpuitis - Ekonomikas notikumu apskats 28:45 - Rubrika "Par Latvijas kapitāla tirgus attīstību" - Valters Smiltāns no Signet Bank par Baltijas tirgus aktualitātēm 39:28 - Diskusijas fragmenti "Jaunatne. Darbs. Vide" 51:59 - Artūrs Piliksers - "bonusukarte....
LAT - S03E35 Mediāna (13/05/2024)
Переглядів 3493 місяці тому
00:00 - Ievads 03:09 - Kļūdas labojums 03:50 - Ķīnas prezidenta vizīte Eiropā 05:20 - Komentārs: airBaltic obligāciju emisija 07:55 - Rubrika "par Latvijas kapitāla tirgus attīstību" - saruna par airBaltic obligāciju likmi ar Signet Bank Investment Banking vadītāju Edmundu Antufjevu 17:23 - Saruna par Latvijas uzņēmumu kredītspēju ar SEB bankas valdes locekli Intu Krastu 27:13 - Rubrika "gatavi...
Ekonomikas notikumu apskats ar Daini Gašpuiti (SEB Nordic Outlook, 8.05.2024.)
Переглядів 1133 місяці тому
Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām. ua-cam.com/channels/ITn_3Z-l4PmsNXt3Wn36Kw.htmljoin
LAT - S03E34 Mediāna (06/05/2024)
Переглядів 3673 місяці тому
00:00 - Ievads (ASV un Latvijas ekonomika) 03:39 - Komentārs: ASV ekonomika 08:50 - Ekonomikas apskats ar Daini Gašpuiti 14:51 - Ekonomikas ministrijas sagatavotā ziņojuma "Latvijas tautsaimniecība - produktivitāte, konkurētspēja, izaugsme" analīze kopā ar "Luminor" bankas galveno ekonomistu Pēteri Strautiņu un LDDK prezidentu Andri Biti. 35:50 - Saruna par elektromobilitāti un elektro uzlādes ...
Ekonomikas apskats ar Daini Gašpuiti (30.04-06.05/2024)
Переглядів 643 місяці тому
Ekonomikas apskats ar Daini Gašpuiti (30.04-06.05/2024)
Ekonomikas apskats ar Daini Gašpuiti (23.04-29.04/2024)
Переглядів 683 місяці тому
Ekonomikas apskats ar Daini Gašpuiti (23.04-29.04/2024)
LAT - S03E33 Mediāna (29/04/2024)
Переглядів 2793 місяці тому
LAT - S03E33 Mediāna (29/04/2024)
Ekonomikas apskats ar Daini Gašpuiti (16.04-22.04/2024)
Переглядів 883 місяці тому
Ekonomikas apskats ar Daini Gašpuiti (16.04-22.04/2024)
LAT - S03E32 Mediāna (22/04/2024)
Переглядів 4653 місяці тому
LAT - S03E32 Mediāna (22/04/2024)
LAT - S03E31 Mediāna (15/04/2024)
Переглядів 4003 місяці тому
LAT - S03E31 Mediāna (15/04/2024)
Ekonomikas notikumu apskats ar Daini Gašpuiti (09.04-15.04/2024)
Переглядів 943 місяці тому
Ekonomikas notikumu apskats ar Daini Gašpuiti (09.04-15.04/2024)
LAT - S03E30 Mediāna (08/04/2024)
Переглядів 4004 місяці тому
LAT - S03E30 Mediāna (08/04/2024)
Ekonomikas notikumu apskats ar Daini Gašpuiti (02.04-08.04/2024)
Переглядів 774 місяці тому
Ekonomikas notikumu apskats ar Daini Gašpuiti (02.04-08.04/2024)
Ekonomikas notikumu apskats ar Daini Gašpuiti (26.03-01.04/2024)
Переглядів 1004 місяці тому
Ekonomikas notikumu apskats ar Daini Gašpuiti (26.03-01.04/2024)
LAT - S03E29 Mediāna (01/04/2024)
Переглядів 3834 місяці тому
LAT - S03E29 Mediāna (01/04/2024)
LAT - S03E28 Mediāna (25/03/2024)
Переглядів 3094 місяці тому
LAT - S03E28 Mediāna (25/03/2024)
Ekonomikas notikumu apskats ar Daini Gašpuiti (19.03-25.03/2024)
Переглядів 854 місяці тому
Ekonomikas notikumu apskats ar Daini Gašpuiti (19.03-25.03/2024)
LAT - S03E27 Mediāna (18/03/2024)
Переглядів 6044 місяці тому
LAT - S03E27 Mediāna (18/03/2024)
Ekonomikas notikumu apskats ar Daini Gašpuiti (12.03-18.03/2024)
Переглядів 1284 місяці тому
Ekonomikas notikumu apskats ar Daini Gašpuiti (12.03-18.03/2024)

КОМЕНТАРІ

  • @EriksMelbardis-lq7ot
    @EriksMelbardis-lq7ot Місяць тому

    Laba ziņa :)

  • @evijaeija264
    @evijaeija264 Місяць тому

    Paldies par ieguldīto darbu un sniegtajām zināšanām! 👏🏻 Gaidīšu Mediānas atgriešanos septembrī!😊

  • @kasparsudrass8948
    @kasparsudrass8948 2 місяці тому

    Ļoti labs kanāls, paldies autoriem!

  • @AndrejsBoka
    @AndrejsBoka 2 місяці тому

    paldies par nedēļas apskatu

  • @edgarsprulis8598
    @edgarsprulis8598 3 місяці тому

    Šī epizode likās viegla, izklaidējoša. Patīkami. 10 stundās 32 skatījumi - nepatīkami. 😢 Aicinot parakstīties kanālam BalticEconomics nav nepieciešams to saukt ar latviskā alfabēta burtiem un izrunu, jo tie cilvēki, kas tikuši līdz 3 min 17 sekundei zinās kā to uzrakstīt arī angļu valodā. Pētersona kunga iecienītie Kartupeļi tik tālu netiks. Paldies par raidījumu.

  • @vabulisedgars7400
    @vabulisedgars7400 4 місяці тому

    Eu… kāpēc intervija ar delfingrupu (jeb shark grupu), priecājamies par ātro kredītu pieaugumu un cilvēku nabadzību ?

  • @vabulisedgars7400
    @vabulisedgars7400 4 місяці тому

    Shadow economy… 1bln eur which is possible to collect in taxes… this is believing in Santa Claus. In reality, shadow economy is just showing how poor, small and potentially bancrupt the companies really are.

  • @priusyt
    @priusyt 4 місяці тому

    Vai tiešām ir jānolasa? Labāk būtu saviem vārdiem apstāstīt. Šis nav nopietni pret skatītājiem.

    • @MedianReport
      @MedianReport 4 місяці тому

      Paldies par komentāru. Ņemam vērā.

  • @sandisjasevics8585
    @sandisjasevics8585 5 місяців тому

    Par serveru "ledus pagrabiem". Ūdens tiek izmantots adiabātiskās dzesēšanas procesam, ūdens tiek izsmidzināts caur sprauslām un tiek samazināta gaisa temperatūra, kas ir efektīvāks nekā aukstuma agregāta darbs patērējot elektroenerģiju! Neesmu dzirdējis ka tādas servertelpas būvētu reğionos ar mazu ūdens pieejamību. Zviedrija facebook serveri ir ar vairāku megavatu dzesēšanu. Tālu tas ūdens neaiziet... tur pat vien atmosfēra izkrīt!

    • @MedianReport
      @MedianReport 5 місяців тому

      Sirsnīgs paldies par komentāru! Lai kāda nebūtu tehnoloģija, fakts paliek fakts, ka šī resursa patēriņš datu centru dzesēšanā (un arī energo nepārtrauktības nodrošināšanā) spēlē lielu lomu. Interesanti, ka tieši ceturtdien par šo tematu "Financial Times" komentāru sadaļā arī tika publicēts raksts par šo tematu "The environmental cost of AI". Tur būtībā arī ir pacelts šis jautājums un kā viens no risinājumiem tiek norādīts fusion power tehnoloģijas. Šis un tas par šo ir lasīts, bet neteiktu, ka esmu eksperts. Ja par šo tematu vēlies attīstīt sarunu, labprāt dzirdētu vairāk. Uzraksti - kristaps@petersoon.com. Paldies!

    • @sandisjasevics8585
      @sandisjasevics8585 5 місяців тому

      @@MedianReport komentāri darbina youtube algoritmu :) Elektoauto ražošanā arī tiek patērēts daudz Mendeļejeva tabulas elementi, bet darbināt to var ar HESā vai ķiņiešu saulespanelī zaļi saražota elektroenerģija

  • @viesturspodnieks4062
    @viesturspodnieks4062 5 місяців тому

    Īstenībā Kazāks Mazliet Melo, Jo Kad Vajadzēja Devalvēt Latu un Parex Baņķieriem Iespert ar Kāju pa Vienu Vietu tika Pieļauta korupcija un tautas pazemošana

  • @viesturspodnieks4062
    @viesturspodnieks4062 5 місяців тому

    Lai Nedirš Ka Tā Pat Varēja Paņemt Naudu no Plauktiņa, Bez Ķīlas Nedeva ne Centa

  • @dzenpower
    @dzenpower 5 місяців тому

    ASV ir pārtraukta patērētāju pieprasījuma stabili augšupejošā tendence, kas bija vērojama pēdējā gada laikā. Mazumtirdzniecības apjomi kritās par 0.8% m/m, un šeit jāatzīmē, ka decembris un janvāris ir periods ar augstu statistisko artefaktu līmeni - sezonālo koeficientu neiekļaušana, kas izriet no apsekojumu metodoloģijas īpatnībām šajā periodā. Piemēram, iepriekšējie dati par decembri tika būtiski pārskatīti uz leju par 0.5%, bet par novembri - mīnus 0.3%, bet aprēķinu bāze par pagājušā gada janvāri tika novērtēta par 0.5% augstāk. Sanāk, ka pašreizējie janvāra dati ir par 1.3% zemāki nekā decembrī un tikai par 0.65% augstāki nekā pagājušā gada janvārī - un tas viss pēc nominālvērtības. Ikgadējais pieaugums ir vājākais kopš 2020. gada. Kopš datu publicēšanas (Amerikāņu mājsaimniecību izdevumi nominālājās vērtībās: www.advisorperspectives.com/dshort/updates/2024/02/15/retail-sales-fall-january-2024) ir pagājušas piecas dienas, bet reti kurš ir pievērsis uzmanību kādai svarīgai iezīmei. - Kad pieprasījuma līmenis ASV bija augsts, janvāra dati bija ļoti pozitīvi: 3,8 % m/m 2023. gadā, 1,4 % m/m 2022. gadā, 3,5 % m/m 2021. gadā. - Lielāki mīnusi par 2024. gada janvāri bija 2014. gadā - 0.9% un 2005. gadā - 1%. - Salīdzinot pagājušā gada janvāri ar oktobri (svētku sezona): ir 0,4% kritums 2024. gadā pret 1,1% pieaugumu 2023. gadā, +2% 2022. gadā, +3,6% 2021. gadā. - Lielāks kritums bija vērojams 2019. gadā - 1,1%, 2015. gadā - 0,9% un krīzes 2009. gadā - 4,6%. 2019. un 2015. gadā bija vērojama lokāla pieprasījuma samazināšanās, bet 2009. gadā - izteikta krīze. - Mazumtirdzniecība veido aptuveni trešdaļu patēriņa pieprasījuma, 23% no IKP, un jovairāk, kā par 30% pārsniedz nacionālās investīcijas pamatkapitālā - tas ir nozīmīgs makroekonomiskais rādītājs. Mazumtirdzniecības apjoma samazinājums pēc nominālvērtības laikā no novembra līdz janvārim (ieskaitot) ir nopietns signāls par iekšzemes pieprasījuma problēmām. Nav izslēgts, ka zināma ieņēmumu daļa no tekošā patēriņa tika pārdalīta Nvidia, Super Micro u.tml. uzņēmumu atpirkšanai, kamēr briest spēcīgākais burbulis cilvēces vēsturē. Vājie februāra-marts rādītāji gandrīz noteikti iezīmēs ieiešanu recesijā, bet tikmēr pa nullēm ir nostājusies visa 2023. gada 4. ceturkšņa izaugsme. Mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi vienmēr ir bijuši pirmie, kas signalizē par kļūdām sistēmā.

    • @dzenpower
      @dzenpower 5 місяців тому

      Lai ieraudzītu to neprātu ar kuru tiek "attīstīta" AI nozare, der aplūkot divus gadījumus - Nvidia un Super Micro, bet vispirms daži skaitļi: - Kopš 2023. gada sākuma līdz 2024. gada 19. februārim tirgus kapitalizācija būs vairāk nekā 10 triljonu. Tas ir gandrīz 20% no ASV publiskajā apgrozībā esošo uzņēmumu kapitalizācijas, kas radusies uz ap mākslīgo intelektu valdošā ažiotāžas viļņa (subjektīvi aprēķini, kas balstīti uz tirdzniecības datiem un tirgus struktūru). - Bez AI faktora, tirgus būtu bijis 3500-4400 punktu diapazonā ar vidēji izsvērto līmeni ap 4000-4100 punktu diapazonu. - Tirgus pieauga vairāku viļņu ietvaros - pirmais vilnis no marta vidus līdz 2023. gada augustam un otrais vilnis no novembra līdz šim brīdim. ASV lielākais pensiju fonds "California Public Employees’ Retirement System" pagājušajā ceturksnī, divkāršoja ieguldījumu Intel (INTC) un Nvidia (NVDA) akcijās - izmantojot aizņemto līdzekļu īpatsvaru (leverage). - Kopš 27. oktobra ir izveidojusies gandrīz 9 triljonu kapitalizācija, kas vairāku faktoru kombinācijas dēļ ir izveidojusi, līdz šim spēcīgāko "ralliju" tirgus vēsturē. To lieliski atspoguļo tas fakts, ka tā saucamais "Magnificent Seven", saskaņā ar "MSCI All Country World Index", jau pārspēj Anglijas, Ķīnas, Francijas un Japānas kopā ņemto aktīvu vērtību (biržas). Uzskatāmi arī Microsoft vs. S&P 500 Enerģijas Sektors, kur MSFT tirgus kapitalizācija ir 3.1T pret 1.6T. Tas ir neskatoties uz to, ka MSFT ikgadējā naudas plūsma ir 2 reizes zemāka kā Enerģijas Sektoram (67m pret 135m). Milzīga asimetrija.. - 10 triljonu pieauguma struktūrā, vairāk nekā ¾ ir koncentrēti uzņēmumos, kas tieši vai netieši ir saistīti ar mākslīgo intelektu. Pārējie līdzekļi, izmantojot atgriezeniskās saites mehānismu, ir sadalīti starp citiem uzņēmumiem, kas uzlabotu viņu konjungtūru un priekšstatu par ilgtermiņa ekonomikas perspektīvām. - Atbilstoši diskontētās naudas plūsmas ietvariem un tirgus prognozēm attiecībā uz AI attīstību, tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam, papildus jau radītajiem 10 triljoniem, tiks radīti vēl 25 triljoni papildu kapitalizācijas (pašas nozares prognozes). - Mākslīgā intelekta ietekme uz ekonomiku, izteikta kapitalizācijas veidā, tiek lēsta 35 triljonu ASV dolāru apmērā. Fondi iegulda simtiem miljardu dolāru "dzīvās naudas" mākslīgā intelekta kompāniju izpirkšanā. Tas tiek darīts tad, kad cena atrodas "pīķos", prognozējot, ka investīcijas AI nozarē, turpmākajos 6-7 gados pieaugs 2-3 reizes. - Pēdējie 100 gadi ir bijuši nepārtraukta tehnoloģiju attīstība, radot veselas rūpniecības nozares - automobiļu ražošanu, inženierzinātnes, ķīmiju, aviāciju, kosmosu, datorus un internetu. Taču nekad neviena tehnoloģija nav attīstījusies tik strauji kā mākslīgais intelekts, radītās ažiotāžas ietvarā. - Visā pārskatāmajā (100 gadu) cilvēces vēsturē, vienas jomas ietvaros, vēl nekad nav notikusi tik strauja vērtības radīšana. Tā ir gandrīz pilnībā izolēta tehnoloģija ar neskaidrām perspektīvām un ļoti pretrunīgām prognozēm uz reālo ekonomiku. - Kapitalizācijas pieauguma temps relatīvā izteiksmē ir vismaz par kārtu augstāks, bet naudas izteiksmē - par vairākām kārtām augstāks nekā kapitalizācijas pieauguma temps pēdējo 100 gadu laikā, kas saistīts ar tehnoloģisko progresu un principiāli jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu dažādās tautsaimniecības nozarēs. - Vienīgais piemērs 100 gadu laikā, kad tehnoloģijām bija redzama makroekonomiska un tirgus ietekme, bija dot-com burbuļa plīšana 90. gadu beigās. Taču tad viss bija daudz pieticīgāks. - Tirgus augšupeja ir saistīta ar kopējo AI tirgus attīstību un tieši valodas modeļu attīstību. Kā galvenais stimuls kalpoja veiksmīgais ChatGPT palaišanas sākums. - Metodoloģiski tas nav gluži korekti, lai gan būtībā būtu pamatoti teikt, ka ChatGPT ir radījis 10 triljonu kapitalizāciju, kas jau ir novērtēta un ir uz tablo. Papildus tam nākamo 6-7 gadu laikā sagaidāma vēl 25 triljonu kapitalizācija. Čatbots ar 35 triljonu novērtējumu. - Gandrīz visa tirgus kustība, kura kapitalizācija pārsniedz 51 triljonu, ir saistīta ar OpenAI paziņojumiem un Sema Altmana izteikumiem. Sems Altmans pēc savas ietekmes līmeņa ir kļuvis par šobrīd ietekmīgāko cilvēku uz planētas, deklasificējot visus politiķus un finansistus. Viņa intervijas tiek analizētas līdz detaļām, balss tonim, mēģinot saskatīt mājienus par OpenAI nākotnes produktiem. - Taču ir būtiski redzēt to kā ir uzbūvēta OpenAI struktūra un kāds ir tās sākotnējais nolikum. - Gandrīz 1,5 triljonu kapitalizācijas pieaugumu jeb 15 % no kopējā efekta radīja tikai viens uzņēmums - Nvidia. - Tehnoloģiju uzņēmumiem pieder gandrīz puse no tirdzniecības apgrozījuma un tirgus likviditātes, kas ir divkārt augstāks rādītājs par normu. - Super Micro uzstādīja pasaules rekordu akciju apgrozījuma ziņā - vairāk nekā 60% no brīvā apgrozījuma vienā dienā, kas attiecas uz augsti kapitalizētiem uzņēmumiem, balstoties uz sākotnējo "backtesting" ietvaros veiktajiem aprēķiniem. andrīz 1,5 triljonu kapitalizācijas pieaugumu jeb 15 % no kopējā efekta radīja tikai viens uzņēmums - Nvidia. - Tehnoloģiju uzņēmumiem pieder gandrīz puse no tirdzniecības apgrozījuma un tirgus likviditātes, kas ir divkārt augstāks rādītājs par normu. - Super Micro, mēneša laikā uzstādīja absolūto pasaules rekordu kapitalizācijas pieauguma ziņā (252% max/min) starp uzņēmumiem, kuru tirgus vērtība šobrīd pārsniedz 50 miljardus ASV dolāru. - Super Micro uzstādīja pasaules rekordu akciju apgrozījuma ziņā - vairāk nekā 60% no brīvā apgrozījuma vienā dienā, kas attiecas uz augsti kapitalizētiem uzņēmumiem, balstoties uz sākotnējo "backtesting" ietvaros veiktajiem aprēķiniem.

  •  6 місяців тому

    Thanks

  • @Vi_k_torija
    @Vi_k_torija 6 місяців тому

    Vai varētu kādu komentāru par Ukrainas lauksaimniecības produktu ietekmi uz Eiropas tirgu? Tie zemnieku protesti ir pamatoti? Tiešām Ukraina iepriekš tik daudz saražoja, visu pārdeva Krievijai? Ka tagad Ukraina gandrīz pusi Eiropas tirgu varētu nosegt? Jo mans prāts saka, ka es labprāt iegādātos Ukrainas augļus, dārzeņus. Par pienu, olām grūti spriest, jo tomēr tāls ceļš līdz šejienei.

    • @MedianReport
      @MedianReport 6 місяців тому

      Sveiki! Paldies par ieteikumu! Cik lasīts, tad galvenā problēma ir tā, ka Ukraina, neesot ES dalībvalsts, neievēro visas tās prasības, kas jāievēro ES zemniekam. Līdz ar to no turienes nākošā produkcija mēdz būt no divām līdz pat sešām reizēm lētāka. Šobrīd tiek meklēts risinājums kā veidot "koridoru" ukraiņu pārtikas un izejvielu eksportam uz trešajām valstīm. Zemnieki, kā kurās valstīs, pieprasa valdībām regulēt šos jautājumus, citādi bezdarbība zemniekus dzen bankrotos.

  • @inavekmane4412
    @inavekmane4412 7 місяців тому

    Un visiem Latvijas iedzīvotājiem būs jāpērk jauni radio.

  • @inavekmane4412
    @inavekmane4412 7 місяців тому

    Lietuva un Igaunija atteicās no DAB+ radio un lietotajiem auto 90% nav pieejams DAB radio. 8:03

  • @normundsbroks4595
    @normundsbroks4595 7 місяців тому

    Svenam pokker face, kad stāsta par Igaunijas lēmumu būvēt AES. Normāls letiņš jau pilinātu aiz laimes vai būtu sarkans no tā, cik viņu šāds lēmums uztrauc. Tā tak potenciālā Černobiļa 😁😁😁

  • @evijaeija264
    @evijaeija264 7 місяців тому

    Video ir tiešām interesanti un noderīgi! Paldies! Mana prognoze 2024. gadam: 1. Baidenu nepārvēles 2. BYD būs pārdevis vairāk auto nekā Tesla 3. S&P 500 sasniegs 5000 līmeni

  • @girtszvirbulis4022
    @girtszvirbulis4022 7 місяців тому

    ZDOROVO, na konec to na mezdurandnom,! Vatnjiki v ŠOKE!!!😅

  • @dzenpower
    @dzenpower 8 місяців тому

    Stakeholder kapitālisms, vai kurp ved šis noteikumos-balstītais spēles nolikums...? Tiklīdz pasaulē tiek prezentēts kāds jauns projekts, tas uzreiz iegūst gan piekritējus, gan ienaidniekus (dualitātes princips). Iemesls tam ir ļoti vienkāršs: jebkurš jauninājums ir saistīts ar pārmaiņām. Cilvēki uz pārmaiņām reaģē dažādi - citi tām ir gatavi un ar prieku tās uzņem, bet citiem pārmaiņas nepatīk un viņi no tām visādi izvairās, jo uzskata, ka tās apdraud viņu statusu, dzīvesveidu, stabilitāti vai rada papildus darbu. Gan starp pirmajiem, gan otrajiem var būt cilvēki, kuri var ietekmēt projekta gaitu un iznākumu. Tātad, cilvēkus un organizācijas, kuri var ietekmēt projektu, sauc par Stakeholderiem (ieinteresētajām pusēm). Stakeholder kapitālisma uzdevums ir aizstāt esošo akcionāru kapitālismu tā globālajā (!) iekļaujošajā (inkluzīvajā) (!) sistēmā - visiem viss ir un nevienam nekas nepieder. Vai viss ir skaidrs? Ja tā, tad tālāk var nelasīt... Bet, ja vēl ir jautājumi, tad pāriesim no putnu valodas uz latviešu valodu. Inclusive - latviešu valodā nozīmē „iekļaušana, iesaistīšana”, t.i., „visiem dejot”. Globāls - tas ir pasaules mērogā, t.i., uz visa globusa. Pagaidām pie tā apstāsimies, t.i., mēs runājam par visu pasaules iedzīvotāju iesaistīšanu šajā modelī. Tas ir svarīgi. Atzīmējām un nolikām malā. Stakeholder. Pirmais un vissvarīgākais. Jēdziens „ieinteresētā persona” parādās tikai saistībā ar terminu „PROJEKTS”. Tas nozīmē, ka stakholders bez projekta būt nevar. Tas ir, jaunais stakeholdinga kapitālisms bez globāli visaptveroša projekta īstenošanas nevar pastāvēt. „Steikholderi” ir cilvēki (priekš „projekta” modeļa, ar kuru strādā tā izstrādātāji, tie pat nav cilvēki, bet pirmkārt „bio-roboti ar lomu” - individuāli un kolektīvi), kuriem uz šo projektu ir ietekme. Jebkāda veida ietekme! Pozitīva un negatīva. Spēcīga un vāja. Arī paši „steikholderi” ir atkarīgi no projekta īstenošanas. Kāpēc „steikholderi” nav „Cilvēki saprātīgie”, bet gan „bio-roboti ar lomu”? Tādēļ, ka darbam ar steikholderiem tiek izstrādātas noteikumos balstītas instrukcijas - tā ir „Rull-based” sistēma. Līdzīgi kā vienas pieturas aģentūra, par tēmu kā rīkoties ar histērisku klientu. Tādējādi Jūs iegūstat stabilu birokrātisku sistēmu, kas nodrošina apmierinošu procesa virzību, kāda iluzora rezultāta sasniegšanai. Turpinājumā iedomājies koordināšu plakni ar X un Y asi. Uz koordināšu plaknes horizontālās X ass ir attēlota steikholdera ietekme uz projektu - no spēcīgas līdz vājai, bet uz vertikālās Y ass attēlota attieksme pret projektu - no atbalsta līdz pretestībai. Asis sadala koordināšu plakni četros kvadrantos: 1. kvadrantā ir tie, kas mūsu dzīvē ienes prieku un mieru :-). Pirmkārt un galvenokārt, tas ir sponsors. Ja sponsors neatrodas 1. kvadrantā, jūsu projekta dzīve būs īsa un bez prieka. Arī projekta komandai ir jāatrodas šajā kvadrantā. Tajā var būt arī klienti un citas ieinteresētās personas, piemēram, uzņēmuma augstākā līmeņa menedžeris, kura darbības projekts ietekmēs atbalstoši. Projekta menedžerim prīmām kārtām būtu jāstrādā ar šo kvadrantu - galu galā tajā ir koncentrēts projekta virzītājspēks, un tas ir aktīvi jāpārvalda. Ieinteresētajām personām nedrīkst ļaut pārvietoties no šī kvadranta uz citiem kvadrantiem - projekts no tā vienmēr zaudē. Stratēģija darbam ar šo kvadrantu - „Aktīvi pārvaldīt un nepalaist garām!”. 2. kvadrantā ir tie, kuri ir apmierināti ar jūsu projektu, bet kuriem uz to nav pārāk lielas ietekmes. Iespējams, ka viņiem ir zema ietekme dotajā uzņēmumā. Jums ir regulāri jāinformē šie cilvēki par projekta gaitu - tas uzturēs viņu interesi un saglabās viņu vispārējo pozitīvo attieksmi. Un kas zina, varbūt viņi nākotnē pārcelsies uz 1. kvadrantu, piemēram, karjeras kontekstā. Galvenā stratēģija darbam ar šo kvadrantu ir: „Turēt viņus informētus un tonusā!”. 3. kvadrantā atrodas projekta vājie pretinieki. Viņu pretestība ir spēcīga, bet viņu ietekme ir nenozīmīga. Nepieciešams, lai tie paliktu redzeslokā, pretējā gadījumā tie var kļūt spēcīgi. Labākā stratēģija būtu ievilināt viņus vismaz 2. kvadrantā. Iespējams, viņi vienkārši nesaprot projekta priekšrocības. Palīdziet viņiem tās saskatīt. Pamatnoteikums darbā ar šo kvadrantu ir: „Neaizmirst viņus atsekot!”. 4. kvadrantā slēpjas bīstamie projekta pretinieki. Iespējams, ka jūs vienatnē ar viņiem tikt galā nevarēsiet. Šeit, lai spēcinātu savu ietekmi, jums ir jāpiesaista sponsori un citi 1. kvadranta dalībnieki, kas pastiprinātu ietekmi uz viņiem. Ceturtā kvadranta stratēģija: „Esiet gatavi briesmām un apsteidziet tās!”. Šī informācija ir pietiekoša sākotnējai izpratnei par „steikholderiem”. Lai padziļinātu jūsu izpratni, jāpievieno vēl tikai dažas nianses, proti: 1. projektam ir vajadzīgi projektu vadītāji, t.i., cilvēki, kas ir atbildīgi par projekta īstenošanu atbilstoši klienta vīzijai, līdz minimumam samazinot iztērētos resursus (vai nu projektēšanas posmā - vajadzēja vakar, bet nepietika naudas, vai projekta realizēšanas procesā - līdzīgi kā par transportēšanu, cik litru benzīna automašīna patērēs uz 100 km). 2. priekšplānā izvirza nevis projekta kvalitatīvu īstenošanu, bet gan visu projektā iesaistīto dalībnieku attieksmes un iesaistes vadību/nodrošināšanu, t.i., to iekļautību savu lomu izspēlē (inclusiveness). Projekta vadītāji, kā jūs iespējams jau esat piefiksējuši, jau ir iecelti: www.inclusivecapitalism.com/about/

    • @dzenpower
      @dzenpower 8 місяців тому

      Tagad visu apkoposim vienā. Mūsdienās kapitālisms kā tāds - tiekšanās pēc kapitāla - ir sevi izsmēlis, jo vairs nav perifērijas, kuru varētu „izstrādāt”, globuss ir apgūts. Sistēma ir kļuvusi nekontrolējama, jo sabiedrība tiek dzenāta pēc peļņas priekš saviem akcionāriem, un ir ļoti dārgi visus dzenāt un pērt, jo īpaši tāpēc, ka viņu galvās ir ieliktas sākotnēji neatbilstošas, darboties nespējīgas koncepcijas par mūžīgās peļņas gūšanu. Banku % sistēma (Bībeles svētītā augļošana) tiek aizstāta ar tiešu vērtēšanas caur CBDC sistēmu (centrālās bankas digitālo naudu). Tehniski tā ir programmējama „Tokenu” platforma. Gan uzskatāms šī modeļa atspoguļojums: ua-cam.com/video/l6vc1sA2bQ0/v-deo.html. Jaunā koncepcija „steikholderu inkluzīvais kapitālisms” ne ar ko neatšķiras no jau vēsturiski izveidotās pūļa-„elitārās” parazītiski-degradējošās pārvaldes sistēmas. Uzdevums joprojām ir tas pats, ganīt ganāmpulku, un neizlaist no rokām konceptuālās varas vadības grožus. Spēle vairs nav vērsta uz PROFITU jeb peļņu (tā ir otršķirīga, un ir domāta „bio-robotu pārvaldībai”), bet gan uz GLOBĀLO PROJEKTU/PROJEKTIEM, ko pasaulei piedāvā tikai un vienīgi Iekļaujošā kapitālisma padome. Vienlaikus iekļaujošā kapitālisma globalizācija paredz, ka šajā PROJEKTĀ/PROJEKTOS kā „steikholderi” (ieinteresētās puses) ir jāiesaista visi Zemes iedzīvotāji. Tas ietver personīgo oglekļa dioksīda nospiedumu un lojalitātes PROJEKTA īstenošanu (jūs neēdat tārpus un neesat Visādu+++ fans, vai dziļi izprotati kas ir Māte un Tēvs, Sieviete un Vīrietis - paikas samazinājums). T.i., NAUDA kļūst otršķirīga, pirmajā vietā ir lojalitāte un pozitīva ietekme uz LIELO ATTĪSTĪTĀJU ierosinātā globāli parazītiski-degradējošā projekta īstenošanu. Pateicoties digitalizācijas iespējām, ikviens cilvēks uz Zemes var kļūt par projekta dalībnieku. Jocīgākais gan ir tas, ka ANO un citas svilpēju-bļāvēju organizācijas var tikt atstātas priekš naivajiem, kurā, piemēram Krievija uzstāsies ar denuncējošām runām priekš saviem ohlosiem, un uz ko kāds pat atbildēs. Vienkārši mainās koncepcija. NO ŠĪ BRĪŽA, LAI KAS JŪS BŪTU, CILVĒKS VAI VALSTS, SAVU VIEDOKLI VARAT BĀZT KUR GRIBAT. No šī brīža viss ir šovs! Visus jūsu sniegumus skaidri reģistrēs tikai izstrādātāji, analizēs attiecīgās iestādes, un tādējādi jūs tiksiet novietots attiecīgajā kvadrantā, un attiecībā uz jums tiks pieņemti lēmumi, lai jūs tiktu pārvietots uz projekta izstrādātājiem izdevīgāko kvadrantu. Tādējādi, tieša opozīcija tiek izslēgta. „Lomas” pārvietošana uz lojālāku kvadrantu ir iespējama, izmantojot uzpirkšanu, slepkavības, viltus ziņas, draudus, kompromitējot un ierobežojot gan ieinteresētās personas, gan tuviniekus. Taču ir svarīgi saprast. Tikai projekta Pasūtītājiem ir tiesības mainīt projekta loģiku (tā nav publiski pieejama), vai arī projekta vadītājiem (Vatikāna 27 sargiem ar Papu) vienojoties ar Pasūtītājiem. Visi pārējie dalībnieki ir tikai objekti, ar kuriem tiek veikts attiecīgās manipulācijas. No psiholoģiskā viedokļa, vadības metodoloģija uz biznesa-projektu vadību jau ir atstrādāta un stibas individuālajai iedzīšanai pietiek. Burkāns joprojām ir kapitālistiskā sistēma un lai nenomirtu no bada un iegūtu mazliet vairāk labuma, ikvienam cilvēkam pasaulē ir pienākums trenēt kājas un skriet ātri, lai apsteigtu savu kaimiņu (viss kā seriālā „Bada spēles” vai vēl reālāk - aizej un pastrādā par digitālā takša šoferi, kur algoritmi tevi ātri pieradinās pie minimālās dzīves perspektīvas). Jāatzīmē, ka Sistēma ir ļoti stabila, jo, mainoties projektu menedžeriem, tās scenārija izpildes matrica pēc būtības nemainās. Līdzīgi kā tad, kad nepieciešams uzsākt jaunu projektu, varat vai nu nomainīt menedžmenta komandu, vai arī saglabāt labi pārbaudīto, veco komandu. T.i., tiek izslēgta sacelšanās iespējamība u.t.t., jo nav subjekta, pret kuru būtu vērsta sacelšanās enerģija. Šādā gadījumā, jebkurš protesta mēģinājums, jūs kā objektu pārceļ attiecīgajā kvadrantā, kurā jūs vienkārši tiekat uzskatīts par objektu ar pret jums jau sagatavotām instrukcijām vēl protesta apzināšanās mēģinājuma stadijā. Rezultātā: kari, vīrusi u.t.t. kļūst otršķirīgi, jo, piemēram, var ieviest lojalitāti par eitanāzijas izplatīšanu, kuru piemēro kā prēmiju par mirušiem cilvēkiem tuvajā lokā... Jāatzīmē arī tas, ka to pašu greznību var ierobežot, piemēram, nosakot nevīžību par prioritāti (saplēsto bikšu mode), kas saistīta ar uzticību Projektam. Arī šajā gadījumā tiek risināti elementāri jautājumi: • demogrāfiskie uzdevumi, • uzdevumi par cilvēka liemeņu piegādi eksperimentiem, • mantojuma jautājumi u.t.t. Jūs vienkārši definējat projekta trendu (naratīvu). Tie kuri nav trendā, tos apgraiza un virza priekš izstrādātājiem pareizajā gultnē. Protams, tas viss var izskatīties kā ļoti nopietns un pārdomāts projekts.. taču "Cilvēku saprātīgo", kurš vēlas un attīsta savu pasaules redzējumu atbilstoši Visuma likumiem (dabas likumiem), virzienā lai realizētu cilvēkā ietvertā potenciāla atklāšanu un tā realizēšanu.. Ir būtiski veidot atbilstošu individuālās izziņas un radīšānas kultūru lai nepazistu dažādu autoritāšu neatbilstošu uzstādījumu maldos. Veiksmīgas medības!

  • @EmDzhei
    @EmDzhei 8 місяців тому

    Kadel vairs nelieciet Spotify?

    • @MedianReport
      @MedianReport 8 місяців тому

      Neliela kļūda :( Turpmāk šim rūpīgi sekosim līdzi.

  • @martinsslisans7524
    @martinsslisans7524 9 місяців тому

    Būtu interesanti uzzināt viedokli par alkohola jauniem ierobežojumiem. Es domāju, ja alko tirgos līdz 20:00, tad visi veikali pamazām pāries uz darba laiku līdz iepriekš minētajām. To es atbalstu. Nav normāli cilvēkiem strādāt līdz 22.00 + kamēr vēl visu savāc utt. Pie ģimenēm tiek ap 23.00

    • @MedianReport
      @MedianReport 9 місяців тому

      Apsolām šim tematam pieķerties tuvākajā nākotnē!

  • @martinsslisans7524
    @martinsslisans7524 9 місяців тому

    Paldies Daini

  • @martinsslisans7524
    @martinsslisans7524 9 місяців тому

    Lūdzu turpiniet. Vērtīgs saturs

  • @drannkkis
    @drannkkis 9 місяців тому

    Bankām noteikti vajag labāk komunicēt, ja peļņa augusi, tad skaidrot kā tā nācies, ka tā augusi pie tāda pat apgrozījuma. Ja to neskaidro, tad tā arī izskatās, ka bankas izmanto šo krīzes laiku lai uzdzīvotu uz kredītņēmēju rēķina. Vnk vajag vairāk komunicēt!

  • @rihardsgrislis
    @rihardsgrislis 10 місяців тому

    Piebilde Bajārei par maksājumu izpildes ātrumu. Amerikā tagad darbojas “FedNow”, kas nodrošina 24/7 zibmaksājumus.

  • @DB-tv6kh
    @DB-tv6kh 10 місяців тому

    Ierosiniet lai Gašpuitis nopērk beidzot normālu kameru un mikrofonu.

  • @xenocrown4987
    @xenocrown4987 10 місяців тому

    Noklausījos visu, paldies par info, bija interesanti.

  • @xenocrown4987
    @xenocrown4987 10 місяців тому

    Rinaldu vajag biežāk lūdzu

  • @JanisRieznieks
    @JanisRieznieks 11 місяців тому

    Opā, cik maz Latvijā ir šādu ziņu interesantu. Banku eksperti laikam ļoti kritiski tiek vērtēti.

  • @drannkkis
    @drannkkis Рік тому

    Būtu ļoti jauki, ja kādu no raidījumiem Jūs veltītu atvērtā koda programmatūrai. Mūsu valsts tērē nejēdzīgus apjomus licenču iegādēs. Par licencēm vēl sliktāk ir valsts IT sistēmu iepirkumi, kuru uzvarētāji pārsvarā izvēlas "proprietary" programmatūru, kas tālāk arī liedz šo pašu sistēmu attīstīt teiksim kādam citam uzņēmumam, jo tiek pielietotas specifiskas tehnoloģijas, kuras tik pāris uzņēmumi izmanto. Var iet vēl tālāk un kādu valsts IT sistēmu komponenšu koda publisku hostēšanu, kas pavērtu iespēju tiem pašiem studentiem attīstīt IT sistēmas bez valsts finansējuma...

  • @V.R.Capital
    @V.R.Capital Рік тому

    Paldies par apkopojumu!

  • @V.R.Capital
    @V.R.Capital Рік тому

    Paldies par apkopojumu!